Pārapdzīvotības sekas
Džakarta ir viena no tā dēvētajām megapilsētām. Par tādām uzskata pilsētas, kurās iedzīvotāju skaits pārsniedz desmit miljonu. Indonēzijas galvaspilsētas administratīvajās robežās dzīvo gandrīz 11 miljoni cilvēku, bet kopā ar aglomerāciju Džakartas iedzīvotāju skaits pārsniedz 30 miljonu, liecina ANO apkopotie dati. Tā ir arī viena no visblīvāk apdzīvotajām pilsētām pasaulē. Džakartā vienā kvadrātkilometrā mīt vidēji 14,4 tūkstoši cilvēku. Salīdzinājumam – Rīgā šī gada sākumā iedzīvotāju blīvums bija 2081 cilvēks uz kvadrātkilometru, vēsta Centrālā statistikas pārvalde.
Džakartas pārapdzīvotību ir veicinājusi migrācija no ekonomiski mazāk attīstītajiem Indonēzijas reģioniem, un tiek lēsts, ka aptuveni puse galvaspilsētas iedzīvotāju ir iebraucēji. Milzīgais apdzīvotības blīvums ir cēlonis virknei Džakartas problēmu.
Piemēram, Indonēzijas lielākā pilsēta ir bēdīgi slavena ar satiksmes sastrēgumiem. Motoreļļu ražotāja Castrol 2014. gadā pasūtītajā pētījumā noskaidrojās, ka vidēji viens Džakartas transportlīdzekļa vadītājs gadā vairāk nekā 33 tūkstošus reižu apturēja un piestartēja savu braucamo. Lai izvairītos no sastrēgumiem un laikus nokļūtu uz sanāksmēm, valdības ministru auto parasti pavada policijas konvojs. Indonēzijas valdība ir aprēķinājusi, ka satiksmes sastrēgumi Džakartā valsts ekonomikai ik gadu izmaksā aptuveni 100 triljonus rūpiju (6,4 miljardi eiro), vēsta raidsabiedrība BBC.
Džakartā jau gadiem ir arī ļoti slikta gaisa kvalitāte. Jūnijā Indonēzijas galvaspilsētā vairākkārt fiksēts lielāks gaisa piesārņojuma līmenis nekā Deli un Pekinā, kur smogs ir ikdienišķa parādība. Vides aizsardzības organizācija Greenpeace uzskata, ka Džakartā gaisa piesārņojumu veicina ne vien jau minētie satiksmes sastrēgumi, bet arī rūpniecības uzņēmumi, legālās un nelegālās metāllietuves, atkritumu dedzināšana un ar oglēm darbināmās elektrostacijas. Indonēzijas valdība līdz šim nav īpaši centusies risināt šo problēmu, tāpēc vides aktīvisti un vairākas nevalstiskās organizācijas jūlijā vērsās tiesā ar prasībām pret Valsts prezidentu, veselības, vides un iekšlietu ministriem, kā arī Džakartas gubernatoru, lai piespiestu amatpersonas beidzot rīkoties.
Vēl pārapdzīvotā Džakarta strauji zaudē teritoriju. Tagadējo lielpilsētu savulaik uzbūvēja ļoti purvainā vietā, kurai cauri plūst 13 upju, bet divas piektdaļas Džakartas pašreizējās teritorijas atrodas zem jūras līmeņa, tāpēc to regulāri piemeklē plūdi. Pēdējo desmit gadu laikā Džakartas ziemeļos, kurus apskalo Javas jūra, zeme ir iegrimusi 2,5 metru dziļumā un ik gadu iegrimst par vēl vidēji 1–15 centimetriem, apgalvo Bandunas Tehnoloģiju institūta pētnieki. Arī citās Džakartas daļās zeme grimst, bet ne tik strauji. Zinātnieki brīdina, ka, šādi turpinoties, līdz 2050. gadam jūra būs aprijusi trešdaļu pilsētas teritorijas, bet visvairāk cietīs Džakartas ziemeļi, kur mīt ap diviem miljoniem cilvēku.
Zemes iegrimšana ir saistīta ar gruntsūdeņu līmeņa samazināšanos. Pilsētas ūdensapgādes sistēma nespēj nodrošināt iedzīvotājiem nepieciešamo dzeramā ūdens daudzumu, tāpēc viņiem neatliek nekas cits, kā iegūt ūdeni no dziļurbumiem. Bet gruntsūdeņu izsūknēšanas rezultātā zeme virs tiem iegrimst. Situāciju pasliktina tas, ka nenoregulēto likumu dēļ gruntsūdeņus var izmantot gan privātmājas, gan lieli iepirkšanās centri. Zemes iegrimšanu veicina arī intensīvā jaunu debesskrāpju celtniecība.
Taču, neraugoties uz milzīgajām neērtībām, ar kurām nākas saskarties, dzīvojot Džakartā, daudzi indonēzieši to joprojām uzlūko kā vietu, kur var iegūt kvalitatīvāku izglītību un atrast labāk atalgotu darbu, nekā dzīvojot citviet valstī. Prognozes liecina, ka 2030. gadā Indonēzijas pašreizējā galvaspilsētā dzīvos jau 35,6 miljoni cilvēku un tā apsteigs Japānas galvaspilsētu Tokiju, kļūstot par pasaulē lielāko pilsētu pēc iedzīvotāju skaita, raksta Bloomberg.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 4.-10.oktobra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
kur tu esi, Grēta?