Viena no Eiropas lielākajām pilsētām – Maskava – pēdējos gados līdz ar pavasara iestāšanos uz vairākiem mēnešiem kļūst par milzīgu būvlaukumu. Tiek uzraktas un pārveidotas daudzas centra ielas, pārkrāsotas ēku fasādes un veidoti jauni parki un skvēri. To dara, lai īstenotu Krievijas galvaspilsētas mēra Sergeja Sobjaņina ambiciozo plānu Moja uļica (Mana iela). Tas, kā apgalvo Maskavas mērijas interneta vietne, ir "apjomīgākais labiekārtošanas projekts mūsdienu Maskavas vēsturē", bet tā galvenais uzdevums – "radīt ērtu pilsētvidi un padarīt Maskavu par dzīvošanai patīkamu vietu".
Līdz šim apjomīgie lielpilsētas pārveides darbi iedzīvotājiem sagādājuši pamatīgas neērtības, arī to izpildījums un milzīgās izmaksas ir saņēmušas maskaviešu kritiku. Savukārt plašus protestus izraisījusi Maskavas vadītāju iecere nojaukt tūkstošiem padomju gados celto daudzdzīvokļu namu un pārvietot to iemītniekus.
Steiga svarīgāka par visu
Septembra sākumā blakus Sarkanajam laukumam vietā, kur savulaik atradās slavenā viesnīca Rossija, apmeklētājus sāka uzņemt pirmais jaunizveidotais parks Maskavā pēdējo 50 gadu laikā. Zarjadjes parka 13 hektāru plašajā teritorijā ir sastādīti augi no dažādām Krievijas klimatiskajām zonām, uzbūvēts amfiteātris ar iespaidīgu stikla kupolu, pazemes koncertzāle un milzīga V formas platforma virs Maskavas upes. Pasaulslavenā amerikāņu arhitektu biroja Diller Scofidio + Renfro projektētais un vismaz 14 miljardus rubļu (207 miljoni eiro) izmaksājušais parks ir kļuvis par vizītkarti Maskavas centra rekonstrukcijai, kas aktīvi norisinās pēdējos trīs gadus. Par tās apmēriem liecina fakts, ka 2015. un 2016. gadā remontēja vairāk nekā simts ielu, bet šovasar – 87.
Remontdarbu dēļ daļēji vai pilnīgi tika slēgtas vairākas centra ielas, mēnešiem apgrūtinot ikdienu apkārtējo māju iedzīvotājiem un tur strādājošajiem uzņēmumiem, kā arī autovadītājiem, kuriem no rītiem un vakaros bija jāpavada ilgāks laiks sastrēgumos. Sociālajos tīklos arī izskanējušas sūdzības par to, ka atsevišķas ielas, kuras jau pirms dažiem gadiem ir remontētas, atkal ir uzraktas, bet svaigi noasfaltētas ielas pēc spēcīga lietus applūst, jo ir uzstādīta neefektīva drenāža.
Neapmierināti ir arī Maskavas vēsturiskā mantojuma sargātāji. Sabiedriskā organizācija Arhnadzor apgalvo, ka varas iestādes nelabprāt sadarbojas ar arheologiem, kuri vēlas izpētīt rekonstrukcijas darbu laikā uzietas senas vēstures liecības. "Steiga pabeigt remontdarbus ir svarīgāka par visu pārējo," Arhnadzor koordinators Konstantīns Mihailovs sacīja izdevumam The Moscow Times.
Pilsētas vadība apgalvo, ka tās mērķis ir padarīt Maskavas centru draudzīgāku gājējiem un riteņbraucējiem. Pašvaldības satiksmes departamenta priekšnieks Maksims Liksutovs šovasar paziņoja, ka pilsētnieku neapmierinātība ar ilgstošajiem būvdarbiem ar laiku norimšot. "Cilvēki sapratīs, ka vēlāk viss būs labāk," bija pārliecināta amatpersona.
Arī sabiedriskās domas aptaujas apstiprina, ka vairākums maskaviešu atbalsta pilsētas labiekārtošanu. "Viņiem patīk, ka ielās ir mazāk automašīnu, ir plašākas ietves un vairāk apstādījumu. Tas liek domāt, ka varas iestāžu un iedzīvotāju vēlmes sakrīt," norāda neatkarīgās domnīcas Politisko tehnoloģiju centrs pētnieks Aleksejs Makarkins. "Projekta pretinieki iebilst modernizācijai no augšas. Viņi ir neapmierināti, ka izmaiņas netika apspriestas ar vietējiem."
Visu Ulda Ķezbera rakstu par Maskavas pārmaiņām lasiet žurnāla SestDiena 3.-9. novembra numurā!
Anna
Druvis Uvis Vadugu
andis