Politiskā turbulence Francijā

Pēc tam kad jūnija sākumā notikušajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Francijā pamatīgu sakāvi cieta Valsts prezidenta Emanuela Makrona atbalstītā partiju apvienība Besoin d’Europe/Nepieciešamība pēc Eiropas, prezidents izsludināja valsts Nacionālās asamblejas jeb parlamenta apakšpalātas ārkārtas vēlēšanas. To pirmā kārta notiks jau 30. jūnijā, bet otrā kārta – 7. jūlijā. Šis Makrona lēmums tiek vērtēts ne tikai kā negaidīts un daudziem politikas vērotājiem nesaprotams, bet arī ļoti riskants solis. Tostarp tāpēc, ka Francijas parlamenta vēlēšanu iznākums var būtiski ietekmēt turpmāko situāciju visā Eiropas Savienībā (ES).

PROCENTI UN VIETAS

Lai labāk izprastu pašreizējo situāciju Francijā, vispirms jāatskatās uz EP vēlēšanu rezultātiem šajā valstī. Francijā tās notika 9. jūnijā, un to laikā tika sadalīta 81 Francijas pārstāvju vieta EP. Turklāt atšķirībā no Nacionālās asamblejas vēlēšanām, kur deputāti tiek ievēlēti vienmandāta apgabalos divpakāpju balsojumā, kā arī vēl virknes citu vēlēšanu, kuras notiek pēc tāda paša principa, EP vēlēšanas Francijā notiek vienā kārtā un balsots tiek par partiju sarakstiem. Tieši tāpat kā vēlēšanās Latvijā, Francijas politisko partiju vai to apvienību sarakstiem iekļūšanai Eiroparlamentā ir jāpārvar 5% barjera. Turklāt interesanti, ka sarakstu nosaukumi gandrīz vienmēr mainās atkarībā no vēlēšanām un aktuālās situācijas, kamēr aiz šiem sarakstiem stāvošo partiju vārdi lielākoties paliek nemainīgi.

Lielāko vēlētāju atbalstu jau prognozējami šoreiz saņēma nacionāli konservatīvais saraksts La France revient!/Francija atgriežas!, kas apvienoja Nacionālās apvienības (NA) un nelielās partijas L’Avenir francais/Franču nākotne kandidātus. Saraksta priekšgalā stājās NA jaunā politiskā zvaigzne un arī partijas oficiālais līderis Žordans Bardela. (Jāpiebilst, ka faktiskā partijas vadītāja, protams, ir Marina Lepēna, tomēr, lai partija mazāk asociētos ar Lepēnu dinastiju, oficiāli to vada Bardela.)