Tualešu revolūcija

Viens no pasaulē bagātākajiem cilvēkiem – tehnoloģiju uzņēmuma Microsoft līdzdibinātājs Bils Geitss – nesen pārsteidza vairāku simtu cilvēku lielu auditoriju, uzstāšanās laikā noliekot sev priekšā stikla trauku, kurā bija cilvēka ekskrementi.

"Pirms desmit gadiem es nevarēju iedomāties, ka kādreiz zināšu tik daudz par kakām," jokoja Geitss. "Un es pilnīgi noteikti nebūtu domājis, ka [manai sievai] Melindai nāksies aizrādīt, lai pārstāju runāt par tualetēm un izkārnījumiem pie vakariņu galda." Geitsu ģimenes fonds pēdējo septiņu gadu laikā ir ieguldījis aptuveni 200 miljonus dolāru (176 miljoni eiro), lai palīdzētu radīt supermodernas tualetes. Miljardieris un filantrops novembra sākumā Pekinā atklāja izstādi, kur izgudrotāji no visas pasaules iepazīstināja ar revolucionārām sanitārijas tehnoloģijām.

2010. gadā ANO Ģenerālā asambleja paziņoja, ka pieeja drošam dzeramajam ūdenim un sanitārijai ir uzskatāma par cilvēka pamattiesībām. Diemžēl joprojām miljardiem mūsu planētas iedzīvotāju ik dienu savas dabiskās vajadzības nokārto nehigiēniskos apstākļos, kas palielina risku saslimt ar nopietnām infekcijas slimībām un priekšlaikus nomirt. 

Sanitārijas apstākļu uzlabošana palīdzētu ne tikai glābt daudzu cilvēku dzīvību, bet arī ietaupīt milzīgus naudas līdzekļus. Savukārt efektīva cilvēku izkārnījumu un urīna savākšana un pārstrāde var kļūt par ienesīgu biznesu.
 

Pēta biznesa iespējas

Jau aptuveni 400 gadu cilvēce lieto skalojamās tualetes, kas visbiežāk ir savienotas ar kanalizācijas sistēmu, pa kuru notekūdeņi tiek aizvadīti līdz attīrīšanas iekārtām. Taču, raugoties no mūsdienu skatpunkta, tā nav ilgtspējīga tehnoloģija. Vienā tualetes noskalošanas reizē var tikt patērēti līdz pat 27 litriem ūdens, bet novecojušo kanalizācijas sistēmu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu uzturēšana prasa aizvien vairāk līdzekļu, ņemot vērā, ka visā pasaulē norit strauja urbanizācija. ANO lēš, ka 2050. gadā 70% pasaules iedzīvotāju koncentrēsies pilsētās, radot milzīgu spiedienu uz infrastruktūru. Tāpēc ir jādomā par alternatīvu kanalizācijai, ko ne visur spēj un var atļauties ierīkot un uzturēt.

Ir cilvēki un organizācijas, kas to jau dara. Piemēram, Bila un Melindas Geitsu fonds 2011. gadā vērsās pie zinātniekiem, universitātēm un uzņēmumiem ar aicinājumu radīt tualetes, kas neizmanto ūdeni, nav savienotas ar kanalizāciju, pašas spēj pārstrādāt urīnu un izkārnījumus, un paveic to bez enerģijas patēriņa. Pekinā šomēnes notika izstāde, kurā varēja aplūkot vairāk nekā divdesmit "viedo" tualešu prototipus, kuru izstrāde ir notikusi, pateicoties Geitsu fonda finansiālajam atbalstam. Viens no eksponātiem bija Krenfīldas Universitātes Lielbritānijā zinātnieku radītā nanomembrānu tualete, kas no urīna un fekālijām izfiltrē patogēnus jeb slimības izraisošos mikroorganismus, bet attīrīto šķidrumu uzglabā speciālā tvertnē. Savukārt cietvielas tiek sadedzinātas un pārvērstas elektroenerģijā, ar ko pietiek, lai uzlādētu viedtālruni. Šī produkta izmēģinājumi dzīvē sāksies nākamgad.

Izstādē bija aplūkojami arī tā dēvētie omniprocesori, kas nav tualetes, bet autonomi darbināmas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kas cilvēka fekālijas var pārstrādāt produktos ar augstu pievienoto vērtību. Viens no šādiem produktiem ir ASV uzņēmuma Sedron Technology radītais omniprocesors, kas lielu daudzumu cilvēku izkārnījumu un urīnu spēj pārvērst tīrā dzeramajā ūdenī un elektrībā. Uzņēmums vienu savu divus miljonus dolāru (1,7 miljoni eiro) vērto produktu jau ir pārdevis Senegālas galvaspilsētai Dakarai.