Pagājušās nedēļas nogalē Lietuvā ar prognozējamu rezultātu – esošā Valsts prezidenta Gitana Nausēdas pārliecinošu uzvaru – noslēdzās mūsu dienvidu kaimiņvalsts prezidenta vēlēšanu otrā kārta. Esošā prezidenta konkurente tajā bija Lietuvas premjerministre, konservatīvās partijas Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti kandidāte Ingrīda Šimonīte, un abu sacensība bija vērojama jau otro reizi – viņi konkurēja arī iepriekšējās, 2019. gada, vēlēšanās.
Šoreiz abu otrajā kārtā iekļuvušo politiķu piedāvājums bija ļoti līdzīgs, tādēļ vairāk uzmanības piesaistīja vēlēšanu pirmā kārta un tās rezultāti, kā arī tas, ka Lietuvā šis ir vēlēšanu gads – prezidenta izraudzīšanās ir tikai pirmais pieturpunkts šogad gaidāmajā balsojumu maratonā. Jau 9. jūnijā Lietuvā notiks Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas, savukārt 13. oktobrī gaidāma valsts parlamenta jeb Seima vēlēšanu pirmā kārta, kurai divas nedēļas vēlāk sekos otrā.
VIEDOKĻI UN MATEMĀTIKA
Atšķirībā no Latvijas Lietuvā prezidents tiek ievēlēts uz piecu gadu termiņu vispārējā tautas balsojumā, un arī viņa pilnvaru loks ir plašāks nekā Latvijas vai Igaunijas kolēģiem, kurus amatos ievēl valstu parlamenti. Tiesa, arī pilnībā prezidentāla republika Lietuva nav – šajā ziņā tā atrodas apmēram pa vidu starp parlamentāru un prezidentālu valsts pārvaldes formu. Šoreiz tas īpaši atzīmējams, jo šis Lietuvā ir vēlēšanu un balsojumu gads, kuru ievadīja tieši Valsts prezidenta vēlēšanas, kā arī referendums par pārmaiņām valsts konstitūcijā, kuru atbalstīšanas gadījumā kaimiņvalstī tiktu atļauta dubultpilsonība.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 31. maija - 6. jūnija numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!