Nogurušās acis telefona ekrānā un satrauktā balss norāda uz notikušajām pārmaiņām Vladislava dzīvē. Pasaules kausa skeletona sacensību līdzsekotāji noteikti atceras ierasti smaidīgo un dzīvespriecīgo Heraskeviču finiša zonā, kuram startā kamanas uz ledus novieto tēvs Mihailo. Tagad abi no agra rīta līdz vēlai vakara stundai pavada busiņā, no Ukrainas rietumiem pārvedot medikamentus un pārtiku uz Kijivu. Maršrutā jāizvēlas mazākie lauku ceļi, jo galvaspilsētas tuvumā ir nobāzējušās Krievijas armijas vienības.
Ienaidnieka raksturošanai Vlads izvēlas pēdējā mēnesī ierastos apzīmējumus: okupanti, teroristi, marodieri, noziedznieki... "Naids ir iesēts uz ilgu laiku. Pastrādātos noziegumus nezin vai būs iespējams piedot," Heraskevičiem sāp tāpat kā visai ukraiņu tautai.
Visu sarunu lasiet žurnāla SestDiena 25. - 31. marta numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!