2. oktobrī Gruzijā notiek municipālās vēlēšanas, kuru nozīme var izrādīties lielāka nekā vēlēšanu formālais ietvars un izraisīt jaunu politiskās attīstības posmu visā valstī. Lieta tāda, ka 2020. gada parlamenta vēlēšanām sekojusī pavasara politiskā krīze tika atrisināta ar vienošanos: ja varas partijai Gruzijas sapnis – demokrātiska Gruzija municipālajās vēlēšanās neizdosies savākt 43 procentus balsu, tiks rīkotas pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas. Nesen no varas partijas puses šī vienošanās ar opozīciju tika anulēta...
Gruzijas televīzijas Mtavari žurnālists Tengizs Gogotišvili SestDienai iezīmē situāciju Baltijai vairākās nozīmēs tuvākajā Aizkaukāza valstī. 2012. gadā tajā pie varas nāca miljardiera Bidzinas Ivanišvili partija, un 2017. gadā Gruzijas sapnis jau kontrolēja visus varas līmeņus, sākot ar prezidentu un beidzot ar vietējām pašvaldībām, stāsta Gogotišvili.
Teicāt, ka Gruzijā tagad nav nevienas vietējās pašvaldības, kuru nekontrolētu varas partija. Tātad situācija ir gandrīz vai tāda kā Krievijā?
Nevis gandrīz, bet tieši tāpat kā Krievijā. Nezinu, cik jums tas liekas loģiski, bet man nemaz nešķiet loģiski, ka visos Gruzijas rajonos uzvar varas partija.
Vēlētāji par viņiem balso?
Kāds jau balso, bet viņiem ir apmēram 30–32 procentu liels administratīvais resurss, kas par viņiem noteikti balso: armija, policija, valsts ierēdņi, kurus divus līdz trīs mēnešus pirms jebkurām vēlēšanām brīdina, ka viņiem ir jābalso par varas partiju. Shēmas ir ļoti atšķirīgas. Laukos visi zina, kurš par ko balso. Ja atnāk pie skolotāja un saka: «Tev jābalso par varas partiju», tas nozīmē, ka visai skolotāja ģimenei jābalso par šo partiju. Ļoti bieži viņiem pieprasa balsošanas biļetena fotogrāfiju.
Visu sarunu lasiet žurnāla SestDiena 1. - 7. oktobra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!