Jau četrus gadus ekonomģeogrāfa un Karšu izdevniecības Jāņa sēta galvenā redaktora Jāņa Turlaja vadībā top pētījums par pievienotās vērtības teritoriālo izcelsmi, proti, par to, kur un no kā veidojas pienesums Latvijas ekonomikai. Analīze jau gatava par Pierīgu un četrām nozarēm tajā – lauksaimniecību, rūpniecību, enerģētiku un informācijas un komunikāciju tehnoloģijām (IKT). Kādi secinājumi? Viens no interesantākajiem ir tas, ka Latvijas otrā lielākā pilsēta nav ne Daugavpils, ne Liepāja vai Jelgava. Tā ir Jūrmala. Šādu apgalvojumu pamato elektroenerģijas patēriņš mājsaimniecībās – šo rādītāju atšķirībā no deklarētās dzīvesvietas adreses ir pagrūti falsificēt. Turklāt Pierīgas novadi un četras republikas pilsētas subsidē pārējās simt Latvijas pašvaldības, turklāt ne tikai līdzšinējie statistikas dati, bet arī prognozes liecina par turpmāku iedzīvotāju skaita samazinājumu.
Jābūt aklam, lai neredzētu nepieciešamību reformēt valsts administratīvo iedalījumu, uzsver pētnieks. Atbildīgajai ministrijai ar to neklājas viegli, jo pārmaiņām ir liels pretspars novados. Turklāt, lai analīze, kuras pamatā ir līdz šim neizmantota metodoloģija, aptvertu visu Latviju, nepieciešams finansējums. Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija patlaban gatavo lēmumprojektu, lai valsts līmenī šāds pētījums būtu. Iepriekš Turlajs jau guvis ievērību ar pētījumu un skarbas ainas atklāšanu par pretrunīgi vērtēto skolu tīklu. Izglītība ir visa pamatā, viņš piebilst. Taču vai līdzīgi skaļi jaunumi gaidāmi arī par novadu artavu Latvijas ekonomikā?
Fragmenti no intervijas:
Ko šāds pētījums par novadu ekonomisko potenciālu, pie kura jūs strādājat jau četrus gadus, dos?
Šāda platforma, kurā var redzēt katra uzņēmuma, katras vietas pievienoto vērtību, ļautu mazināt iespēju ielobēt saimnieciski nepamatotus priekšlikumus investēt naudu tur, kur no sabiedrības interešu viedokļa tam nav pamata. Tas ļautu labāk saimniekot.
Jums jau ir tapis pētījums par Rīgu un Pierīgu un tikai par četrām nozarēm, bet, izejot no šiem datiem, kādas vadlīnijas jūs jau tagad varētu iedot, piemēram, galvaspilsētas mēram Nilam Ušakovam?
Viena no lietām, kas steidzami Latvijā ir jārisina, ir Rīgas un Pierīgas attiecības, jo nav normāli, ka Rīga domā par sevi un Pierīgas novadi – par sevi.
Satiksme un izglītība, arī veselības aprūpe ir tās nozares, kas ir jāskata plašākā mērogā. Rīga ir metropoles areāls, un tas ir absurds, ka treknajos gados pļavās bez infrastruktūras ļāva saparcelēt gabalus un cilvēki tika pie sava zemes gabaliņa tuvu Rīgai, bet bez jebkādas infrastruktūras apkārtnē. Pat Mārupē infrastruktūra bija pilnīgi negatava kam tādam! Pierīgas novadi ir Rīgas turpinājums, un nevajadzētu skatīties uz to atrauti.
Tad būtu jālikvidē visi Pierīgas novadi?
Nē, bet būtu prātīgi Latvijā izveidot divas daļas, teiksim, kā divus kantonus – viens būtu Rīga un Pierīga, kam ir jāattīstās kopā. Jau var redzēt, ka Rīgā skolas kļūst arvien tukšākas, bet Pierīgā nav kur likt bērnus. Otrs – pārējā Latvija. Līdz ar to pēc ienākumiem uz iedzīvotāju pārējā Latvija kvalificētos kā attīstāmais reģions un dabūtu lielākas investīcijas no Eiropas fondiem, bet tas ir tikai viens no iemesliem. Pārējai Latvijas daļai, kas ir jāsubsidē, ir nepieciešama citāda plānošana.
Tad jau sanāk – Rīga un lauki...
Rīgas metropoles areāls un pārējā Latvija. Ja ir šāds sadalījums, ir vieglāk risināt problēmas.
Taču vai tādējādi Latvijas robežu reģioni nekļūtu pavisam tukši un viss arvien vairāk nekoncentrētos ap Rīgu?
Koncentrācija ap Rīgu notiek neatkarīgi no tā, vai mēs to gribam vai ne. Svarīgi, lai tas notiek prātīgi – nevis, lai cilvēki pārceļas uz pļavām bez infrastruktūras, kamēr Rīgā infrastruktūra netiek noslogota. Ja tiek attīstīta satiksme, ir jāskatās plānveidīgi uz visu Pierīgas reģionu, jo tas ir vienots organisms. Savukārt pārējā Latvijā ir jādomā par kvalitatīvu pakalpojumu nodrošināšanu tiem cilvēkiem, kas tur dzīvo, bet jārēķinās, ka viņu kļūs arvien mazāk. Jādomā, kā jaunajā situācijā nodrošināt pienācīgus apstākļus, bet vienlaikus par to nepārmaksājot, jo nav jēgas uzturēt kaut ko uzturēšanas pēc.
Visu interviju ar ekonomģeogrāfu Jāni Turlaju lasiet žurnāla SestDiena 1.-7.jūnija numurā! Ja ir vēlme žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!