Nav Latvijā ar dabu vēl tik slikti kā daudzviet citur, bet no tā diemžēl rodas priekšstats, ka mums nekas nebūtu jādara. Izpratne rodas darot, – saka Dr. geogr., Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Iekšzemes ūdeņu nodaļas vadītājs un projekta LIFE GoodWater IP vadītājs Jānis Šīre. "Mūsu saistībās pret Eiropas Savienību vide diemžēl ir atstāta pabērna lomā. Daudzas vides lietas ierobežotā finansējuma dēļ ir grūti īstenot vai pat normāli nomonitorēt. Tad Latvijai regulāri draud soda sankcijas un jāraksta paskaidrojumi, kāpēc tas vai cits nav izdarīts, un mēs nedrīkstam teikt, ka iemesls ir finansējuma trūkums – jo no Eiropas Savienības viedokļa Latvijai tiek piešķirts ļoti daudz finansējuma un ļoti daudz no apgūtā tiek pamatots ar vides lietām, kaut vai subsīdijas zemniekiem, platību maksājumi, kas, kā pamatojumā rakstīts, tiek veikti, lai uzlabotu ūdeņu kvalitāti. Taču beigās nauda ir iztērēta, ūdeņu kvalitāte ir tikpat slikta kā iepriekš, un mums jāskaidro, kāpēc tā ir noticis."
Ūdeņu kvalitātes uzlabošanās ir Šīres vadītā projekta lielais mērķis, un, lai tā rezultāti nepaliktu tikai kā rekomendācijas, projekta vēlamākais rezultāts būtu likumdošanas līmenī likti pamati upju dabiskā tecējuma atjaunošanai, un ne tikai.
Kas jūs esat – ģeogrāfs vai vides zinātnieks?
Esmu beidzis ģeogrāfijas fakultāti, bet studēju vides zinātni. Tolaik, 1999. gadā, vides zinātne bija nesen atvērta un jau populāra programma, konkurss bija liels, kā uz juristiem. Doktora grāds man ir ģeogrāfijā tāpēc, ka 2010. gadā doktora grāda vides zinātnēs nebija.
Strādāt sāku vides kvalitātes laboratorijā pie profesora Māra Kļaviņa, viņš mani uzaicināja pētīt humusvielas – kūdras organiskās vielas. Tā ir bijusi gan mana bakalaura, gan maģistra, gan doktora darba tēma.
Visu sarunu lasiet žurnāla SestDiena 19.-25. janvāra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!