Iekšārpolitika

"Pēckara Eiropa daudzu desmitgažu laikā, balstoties uz Jaltā ar spēku vilktajām konstrukcijām, tomēr bija spiesta veidot attiecības, kuras galu galā Jaltu apbērēja. Ja tagad Putins mums piedāvā Jaltu 2, jāņem vērā, ka tagad procesi norit ātrāk un ātri vien parādīsies apstākļi, kas liks atkal grozīt kartes," saka Krimas tatāru pārstāvis Refats Čubarovs. Viņš runā par reāliem draudiem un uzsver: "Neviena sabiedrība, kas dzīvo kaimiņos Krievijai, nav atradusi efektīvus aizsardzības mehānismus pret daudzajām Krievijas ciniskajām un liekulīgajām izpausmes formām. Mēs tās kaunīgi noklusējam vai apejam, nevaram atrast adekvāti asas, varbūt konfrontējošas atbildes formas." Jā, kā var zināt, kad paklusēt ir vietā, bet kad tieši tas nodara vairāk ļauna, iespējams, sākotnēji sīkas lietas pārvēršot agresijā, kas tikai aug un pieņemas spēkā? Par to vērts aizdomāties.

Tāpat kā par to (gan pavisam no citas puses), kāpēc cilvēkiem, kas dzimuši un auguši it kā daudz vairāk pārtikušās un eksotiskākās vietās, Latvija tomēr šķiet gana pievilcīga ne tikai dzīvošanai un (vismaz kamēr globālā pasaule nav pārāk globāli sasilusi) visu četru gadalaiku baudīšanai, bet arī karjeras iespējām un jauniem pētījumu apvāršņiem. Arī tad, kad romantizētais skats jau pārvērties ikdienas darbā. Un vienlaikus – nē, nav nekā slikta arī tajā, ka citiem turpretī šeit par šauru un acis tā vien mirdz, par tālām zemēm un vīzijām runājot. Varbūt tiešām varam un vajag uz Latviju skatīties kā uz vietu, kur satiekas daudzas kultūras. "Iespējams, tā ir mūsu privilēģija, ka tādā mazā zemes punktiņā izbaudām daudzu dzīvu kultūru klātesamību un mijiedarbību," saka diriģents Sigvards Kļava. "Es mēģinu sajust lietas, kuras, izskaitļojot ar prātu, varbūt nemaz nav sataustāmas. Ir ļoti svarīgi sajust cilvēku, šīs vides dvēselisko stāvokli, kultūras vējus." Tā ir ar tām nesataustāmajām lietām un sajūtām – beigu beigās tās vienmēr izrādās vissvarīgākās, vienalga, cik plašās robežās skatītas. Arī politikā – gan iekšējā un ārējā, gan lielajā un mazajā.

Šīs SestDienas, 21. - 27. aprīļa, numurā lasiet:

PRIEKŠĀ. Latvija kā skaists ziedu pušķis. Etnomūziķi un priesteri, dzīvās Latvijas Radio kora balsis un visvecākie arhīvu ieraksti vaska rullīšos – Latgales gredzens 22. aprīlī aizsāks valsts simtgadei veltīto koncertuzvedumu ciklu Latvijas gredzens. Cikla mākslinieciskais vadītājs diriģents Sigvards Kļava atklāj, kur meklējis latgaliešu garu un kā Latvijas gredzens griezīsies turpmākos divus gadus.

SestDienas SALONS. Nespiediet roku kolektīvam slepkavam. Krimas tatāru medžlisa vadītājs Refats Čubarovs uzskata, ka Latvija var glābt Eiropu no ieslīgšanas pašapmānā, un jautā, vai saticīgā sadzīvošana te nebūtu saistāma arī ar to, ka Baltijai Putins vēl nopietni nav pieķēries.

PASAULĒ. Melnkalne pie NATO sliekšņa. Balkānu valsts drīzumā kļūs par Ziemeļatlantijas alianses dalībvalsti. To nespēj sagremot Krievija, kas Melnkalni un visu reģionu uzskata par savu "dabisko ietekmes sfēru". Podgorica un rietumvalstis arī tur aizdomās Maskavu par palīdzības sniegšanu cilvēkiem, kuri pērn grasījās sarīkot apvērsumu Melnkalnē, lai bloķētu tās iestāšanos NATO.

TUVPLĀNĀ. DNS un koku kloni. Austrālijā dzimušais latviešu zinātnieks Dainis Edgars Ruņģis uz dzīvi Latvijā pārcēlās neilgi pirms ekonomiskās krīzes sākuma, lai izmēģinātu, kā ir te dzīvot, un palika. Tagad viņš pēta mūsu valsts ģenētisko daudzveidību un brīvajā laikā brūvē alu.

PORTRETS. Izturības pārbaužu čempions. Skrējēju gēna latviešiem nav, tad jau drīzāk – basketbola, saka triatlona leģenda daugavpilietis Anatolijs Levša. Viņa paša daudzos titulus gan nemaz nav iespējams uzskaitīt, bet, vērtējot jaunos, pieredzējušais sportists atzīst – slinkāki neesam kļuvuši, gluži vienkārši ambīcijas zemākas.

POLITIKA. Uz skatuves Bondars. Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars ir viens no populārākajiem Rīgas mēra kandidātiem. Arī ambiciozākais, un ir iespaids, ka viņš visu laiku jūtas kā uz skatuves. Nav viegli saprast, kāds politiķis ir tad, kad priekškars aizveras. Zinātāji teic, ka pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad Bondara amata pienākumi lika atrasties otrajā plānā, viņš bijis citāds.

AIZKULISES. Eirovīzija calling. SestDiena satiek Triānas parku Izraēlā, kur mūziķi aizvada vienu no sagatavošanās posmiem starptautiskajam Eirovīzijas dziesmu konkursam. Lai tas būtu izmantots pilnvērtīgi, līdzās sarkanajiem paklājiem un vēlajām ballītēm mūziķiem jāpagūst arī smaidīt fotogrāfiem un "sasist" kontaktus turpmākiem projektiem.

FILMAS TĪKLOS. Naids Holivudā. Kas gan var būt nāvējošāks un indīgāks par divu sieviešu naidu? Kas gan var būt intriģējošāks par faktu, ka šīs divas sievietes, naidnieces un konkurentes, ir nepieciešamas viena otrai – kā abu pēdējā iespēja atgriezties savas slavas spozmē? Šo jautājumu ar azartu un pamatīgām kinovēstures zināšanām metušies pētīt patlaban Amerikā pirmizrādes procesā esoša seriāla Feud/Naids veidotāji.

CEĻOJUMS. Burbuļtējas un kaķu valstība. Zeme ar sarežģītu diplomātiju, bet draudzīgu un siltu noskaņu, tempļiem un augstiem debesskrāpjiem, īpašām tējas tradīcijām un kaķiem visapkārt – Taivāna "iegaršojas" viegli, pat ja tajā pabūt sanāk tikai īsu brīdi.

Kā arī ŠONEDĒĻ, AKTUĀLS VIEDOKLIS, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, SestDiena IESAKA, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.