Varbūt tāpēc viņš arī tā uzķēris igauņu labā tēla iemeslu – ne jau ka pie kaimiņiem viss labāk. Viņi vienkārši par to runāt māk. Mūsdienās tas nudien nav ne maz, ne mazsvarīgi. Tā sacīt – jāzina pat ne tik daudz, ko tieši teikt, bet kā to darīt. Tādā gadījumā jāuzteic arī ideja pasauli ar latviešiem iepazīstināt kā ar introvertu nāciju. Patiesi, ir tajā kaut kas bezgala simpātisks – kaut var jau būt, ka man tā liekas tāpēc, ka vienkārši trāpīts arī kādā manas dabas nostūrī. Nu, nekādi to mūsdienās populāro sevis pārdošanas lietu neesmu spējusi līdz galam pieņemt! Tāpēc tiešām un no sirds ceru, ka šī nu reiz būs kampaņa, kas izdosies, un visa pasaule būs gatava latviešus akceptēt kā iekšupvērstus cilvēkus.
Un, ja turpina par tēla veidošanu, var jau būt, ka tieši tik vien kā mūsdienīga tēla līdz šim trūcis arī Rīgas cirkam. Vai jaunie vadītāji spēs to radīt? Vai viņu vīzija spēs aizraut un pārveidot ne tikai sabiedrības, bet arī esošo un topošo mākslinieku redzējumu? Izskatās, tāda pamatīga pārveide, gandrīz pārdzimšana to gaida. Atliek tikai novēlēt – lai izdodas tajā vislabākajā veidā un ar tieši tik lielu vērienu, kā iezīmē jaunā cirka direktore Ināra Kehre. Lai patiešām sanāk tas brīnums ar jēgu un stāstu.
Taču galu galā jāatzīst, ka visai šai nedēļai un ne tikai galveno noti tomēr noteicis kāds cits. Divi frakās. Smaidoši. Vienmēr, šķiet, uz dullībām un savstarpējām zobgalībām gatavi. Ar brāļiem Kokariem ir tā, ka nevis vārds "ikoniski" apzīmē viņus, bet viņu dēļ līdz galam var saprast, ko šis vārds ietver. "Gi’do" – tā
brāli saukt esot paticis Imantam Kokaram. Vārds, kas sevī slēpa pamatnoti.
Un pamatnotis jau nemainās. Tām neko neatņem ne laiks, ne jaunas tendences, ne modernais, ne tradicionālais. Tās tikai aug, vienā brīdī pāraugot mūžībā, veidojot arvien jaunus ritmus un aktualitāti nekad nezaudējot. Tāds ir tas ikoniskais. Ar pamatnotīm. Kā brāļi Kokari.
Šīs SestDienas, 17. - 23. marta, numurā lasiet:
IN MEMORIUM. Pamatnots Gi’do. Ja uz viņu neskatījās, tad neskanēja. Ar diriģentu, koru romantisko Maestro Gido Kokaru aiziet vesels laikmets – latviešu koru kultūras un Dziesmu svētku pīlāru, dvīņubrāļu Imanta un Gido Kokaru talanta un garaspēka piepildīts vairāk nekā pusgadsimts. Atmiņas paliek ne tikai dziedātājiem, kolēģiem un domubiedriem, bet arī vienkārši diriģenta mākslas cienītājiem.
SestDienas SALONS. Misija – mēslojums. Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks saņem balvu par mūža ieguldījumu grāmatniecībā un sarunā ar SestDienu atklāj, kad noticējis jaunās bibliotēkas nepieciešamībai, un stāsta, kādu gribētu Latvijas simtgadi.
AKTUĀLI. Kāpēc latvieši lepojas, ka ir introverti? Vai ir laba doma izcelt to, ko citi uzskata par trūkumu, un nekautrēties sevi tā pieteikt starptautiski? Ko tieši tas par latviešiem pastāsta?
FOKUSĀ. Cirks bez cirka. Sensenos laikos cirkā populāri bija liliputi un bārdainas sievietes. Tagad tā vairs nav – māksla attīstās. Arī cirks. Ēkas slēgšana, Saeimā virzītais likumprojekts par savvaļas dzīvnieku aizliegumu mainīs Rīgas cirka veidolu. SestDiena tiekas gan ar jauno cirka vadītāju Ināru Kehri, gan māksliniekiem un jomas profesionāļiem, lai noskaidrotu cirka nākotni Latvijā.
KOLĀTES BALSO. Jelgava 2017. Pirms vēlēšanām iepazīstot dzīvi novados, Kolātes nolemj piestāt arī kādā lielākā pilsētā, kas nav Rīga, un dodas uz Jelgavu. Tur var sastapt gan pašreizējā pilsētas mēra fanus, gan asus kritiķus un par politisko noskaņojumu parunāties ar visdažādāko paaudžu pārstāvjiem.
PASAULĒ. Pēdējais bastions pret galēji labējiem. Kamēr visā Eiropā galēji labējās partijas iekaro vēlētāju atbalstu, dziļu ekonomisko krīzi pārvarējušās Spānija un Portugāle izrādījušās imūnas pret naidīgu nacionālismu un ksenofobiju.
TUVPLĀNĀ. Dainis un viņa sienas. Mākslinieka Daiņa Rudens radītie darbi neslēpjas izstāžu galeriju telpās, bet uz daudzdzīvokļu namu fasādēm harmoniski papildina urbānās ainavas. Mākslinieks spriež, ka ielu māksla pie mums vēl ir bērnu autiņos, taču viņam ir idejas, kā to pacelt jaunā līmenī.
PRIEKŠĀ. Vietējo noķerti kadri. No 17. līdz 31. martam Rīgas Austrumu izpilddirekcijā izstādē Mana Maskavas forštate būs aplūkojami 50 lielformāta attēlu, kurus fotografējuši cilvēki, kas dzīvo, strādā vai studē Maskavas forštatē. Izstādes idejas autore Spīķeru kvartāla komunikācijas speciāliste Elīna Pundure stāsta, ka visvairāk fotografēta koka arhitektūra un kaķi.
CEĻOJUMS. Ar īpašu kafiju un nesadzijušām rētām. Ne tikai skaisti kalni un bagāta vēsture – vēl nesenā kara plosītā Bosnija un Hercegovina ceļotājiem dod iespēju sajust dažādu kultūru satikšanos un ļauj izbaudīt gan viesmīlību un lielisku virtuvi, gan kalnu nobraucienu kā olimpiskajās spēlēs.
Kā arī PERISKOPS, PRIEKŠĀ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, KROGS UZ PAPLĀTES, SestDienas VAKARIŅAS, SMADZEŅU KU(S)TINĀŠANA, SVAIGI, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.