Gribi negribi, tas atsauc atmiņā arī kādreiz bērnībā nebeidzami ilgi spēlējamo spēli, kurā uz jebkuru apvainojumu varēja atbildēt: saki, cik gribi, tu simtreiz vairāk! Un tā uz riņķi. Ar to atšķirību, ka ASV kārtējā cīņa par pasaulē ietekmīgāko politisko amatu uz četriem gadiem tomēr jau pavisam drīz beigsies. Vai būs, kā saka, dzīve pēc tam, un kas mums Latvijā no tā? Šoreiz to grūti (lai neteiktu – pat drusku biedējoši) prognozēt, un, jāatzīst, arī nemaz negribas to darīt. Vēl jo vairāk mūspusē mūžam aktuālā ģeopolitiskā konteksta dēļ, kas šonedēļ liek sīkāk interesēties arī par pašreizējo Nacionālo bruņoto spēku komandieri Raimondu Graubi un viņa pēkšņo lēmumu līdzšinējo krēslu pamest. Patiesos iemeslus gan pagaidām var nojaust, tikai lasot starp rindām, tomēr tas viss kopā jau zīmē plašāku ainu – no ārpolitikas vedot pie iekšpolitikas un otrādi. Turklāt lieku reizi atgādina, ka arī pašmāju "pīļu dīķis" nebūt nav tik maznozīmīgs, kā pašiem šad un tad varētu šķist. Šādā kontekstā jāpiekrīt Vienotības līderim Andrim Piebalgam, ka partijām ir svarīgi vispirms pašām līdz galam un skaidri definēt savu identitāti. Gluži tāpat kā jau augstākā līmenī arī Eiropas identitāti. Tad varbūt arī par purva dūkstīm politikā nevajadzēs tik bieži runāt.
Kaut gan – pārspīlēta nopietnība jau arī nekad ne pie kā laba nenoved. Jo, pat netīšām izmetot miskastē prāvu kaudzīti ar pasēm, ja uzreiz savu kļūdu atzīst, viss izrādās labojams un pats stāsts vēl var kļūt par leģendu ar morāli. Gluži kā daudzi citi, kas sakrājušies deviņdesmitgadīga orķestra dzīvē, kurā pieredzēts arī tas, ka pēkšņi ieraksta vidū atveras uz skatuves esoša instrumenta kastes vāks un… no tā izkāpj tikai nedaudz aizgulējies mūziķis.
Mēdz teikt, ka dzīve ir kā mūzika. Tad, lūk, gribētos ne tikai LNSO un tā mūziķiem 90. jubilejā, bet arī visiem citiem šajā pirmajā sniega nedēļā novēlēt – lai tā mūzika tāda krāšņa, skanīga un bagāta. Un sīkas "pats tāds!" ķildas nekad un nekur tomēr nenomāc leģendu dižumu, kuru tapšanā un dzimšanā, paši to nenojaušot un nepamanot, tik bieži esam klāt.
Šīs SestDienas, 4. – 10. novembra, numurā lasiet:
PORTRETS. Graubes līnija. Cilvēks, kurš personificē Latvijas bruņotos spēkus, ģenerālleitnants Raimonds Graube, pārsteidzis sabiedrību ar soli, ko pats sauc par sen plānotu. Tomēr Graubes pieredze un personības starojums īsti neļauj noticēt, ka viņa sapnis nu būtu baudīt pensijas jaukumus, tāpēc nevar atmest versijas, ka šī pirmstermiņa atvaļināšanās saistīta ar iesaistīšanos politikā, kurā viņš droši varētu pretendēt uz visaugstākajiem amatiem.
PASAULĒ. Finišēs trakais skrējiens. Šoreiz cīņa starp ASV prezidenta kandidātiem, kas noslēgsies 8. novembrī, izvērtusies īpaši koša, abiem sāncenšiem netaupot ne spilgtus izteicienus, ne savstarpējus “uzbraucienus”. Kurš nākamos četrus gadus ieņems pasaulē ietekmīgāko politisko amatu – Hilarija Klintone vai Donalds Tramps?
SestDienas SALONS. Pašam jāzina, kuras robežas nepārkāpt. Latvijas politika nav tik purvaina, kā par to runā, ir pārliecināts Andris Piebalgs. Vienotības līdera amatā viņam trūkstot kritikas no partijas biedru puses un šķiet svarīgi definēt partijas identitāti, lai neveidotos pamiers, kas pēkšņi var uzsprāgt.
TĒMA. … un cilvēki pārvēršas marsiešos. Pasaules gudrākie, bagātākie un, iespējams, arī drosmīgākie sola, ka pēc nepilniem divdesmit gadiem cilvēce varēs lepoties ar sevi kā kosmosa iekarotājiem. No literāra sapņa līdz realitātei – šobrīd, 2016. gadā, jau pavisam nopietni tiek izstrādātas Marsa kolonizācijas misijas.
AIZKULISES. Gultā ar orķestri. Sasilušu burku sprādzieni un izsisti korķi viesnīcās, kurās ar spirāli vārīta pat vesela vista, nogulētas taktis koncertos, dzīve autobusos un mākslinieku bohēma – Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī, svinot 90. jubileju, netrūkst ne mūzikas, ne krāšņu un leģendāru piedzīvojumu stāstu.
PRIEKŠĀ. Filmas gaumes veidošanai. Kino ir kolektīvās uztveres māksla, saka festivāla Spektrs dibinātāji Sergejs Musatovs un Sergejs Timoņins. Viņi visu dara tandēmā un, kā paši uzsver, cenšas izkāpt no pierastā gan kino programmā, gan izrādīšanas formātā. No 7. līdz 13. novembrim Kino Citadele viņi piedāvā jau sesto Spektru ar desmit filmām.
VIEDOKĻU SADURSME. Vai “divlitreņu” izskaušana spēs mazināt alkohola vieglo pieejamību un nodzeršanos? Jā un nē – Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Romāns Naudiņš (NA) un Latvijas Alus darītāju asociācijas vadītāja Ināra Šure.
CEĻOJUMS. Brīvdabas muzejs ar blīkšķi finālā. Blakus Vidusjūras, saules un koši zilu lagūnu idillei šoreiz no ceļojuma uz Maltu atmiņā iespiežas arī uz blakus skrejceļa avarējusi lidmašīna un deja vu sajūta, dienu vēlāk atkal mēģinot pacelties gaisā.
KROGS UZ PAPLĀTES. Martinelli bez Rūdolfa. Zirnis dodas uz ģimenes restorānu Martinelli, kas uz Rīgas Tērbatas ielu atceļojis no Talsiem, un secina, ka baro te kā lepnās mājās – netrūkst ne austeru, ne tiešām labu vīnu, vienīgi Talsos pierastais kaķis Rūdolfs uz viesiem noraugās vien no fotogrāfijas.
SestDienas VAKARIŅAS. Ēdiens kā zāles. Ārstei Inesei Kokarei ir tuvi ķīniešu virtuves principi, kur ēdiens tiek gatavots ātri, ir silts un viegli pārveidojas enerģijā. SestDienas lasītājiem viņa iesaka Šokolādi savā izcilībā, kas patiks šokolādes našķu cienītājiem, un Ātro ķīniešu zupu, kuras recepte pārvesta no Ķīnas.
Kā arī PERISKOPS, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, SPORTS un ATPŪTA NOVEMBRĪ, NEDĒĻAS KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, SMADZEŅU KU(S)TINĀŠANA, SVAIGI, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.