Šajā gadījumā stāsts ir par Starazburivkas ciematu, kas gluži labi personificē visu Ukrainu. Jā, pat šīs mazās vietas nosaukums ir tieši tik ikoniski sarežģīts, ka gluži labi varētu būt izdomāts. Tomēr nav. Tas, gluži tāpat kā galvenie filmas Ukraiņu šerifi varoņi, ir gaužām īsts. Un tas, kas sākumā liekas farsam līdzīgs un vien veiksmīgs spilgtu personāžu atradums, pāraug jau daudz nopietnākā ainā, kurā gluži labi var redzēt visu pašreizējās Ukrainas dzīves modeli. Korupcija, draudi, kaimiņu ķildas, nedrošība un kara balss līdzās ikdienišķām situācijām, cerībām un varoņiem, kas tomēr nav nekādi eņģeļi. Mazās pasaules, kas atspoguļo un reizē veido visu lielo kopumu. Un tik uzskatāmi – šīs SestDienas žurnāla lapās blakus tam arī stāsts par Krieviju un hakeru uzbrukumiem, kas tā vien prasās pēc līdzības, jo kā gan citādi kā par tādām pašām riebeklībām tās var saukt? Tikai citā mērogā, protams.
Tāpat simbolisma birku, gribi negribi, prasās piekārt Rīgas domes iecerei par jaunas sabiedriskā transporta līnijas izveidi, kas tautā jau ironiski drūmi iedēvēta par kapu tramvaju. Var, protams, teikt, ka iebildumi ir pārspīlēti, var opozicionāriem pārmest nevajadzīgas smilšu vētras pūšanu, tomēr šis gadījums tikai kārtējo reizi liek jautāt, kādēļ tik bieži galvaspilsētā ieceres (sevišķi, ja tām tiešām nav nekādu zemūdens akmeņu) tiek tiešā un pārnestā nozīmē bīdītas "pāri līķiem"? Kādēļ tās vispirms tiek virzītas, tikai tad skaidrotas un arī tad ne līdz galam? Vai tiešām tik grūti atbildēt uz vienkāršiem un ļoti konkrētiem jautājumiem? Nav brīnums, ka ne vienam vien vairs nav ticības pat labiem nodomiem un neskaidrības drīzāk liek sliekties kārtējo sazvērestības teoriju virzienā un atcerēties pat padomju laika nerealizētās vīzijas.
Simbolisma netrūkst arī Jūrmalā (kur pēc daudziem un dažādiem skandāliem noturējies, tagad tomēr kritis mērs) vai Latvijas laukos braucoša autoveikala arvien tālākajos un vientuļākajos maršrutos. Tā, skaties, kur gribi, simbolisms un lielo lietu mikromodeļi paši lien acīs. Tuvāk un tālāk. Spēj tik skatīties un pamanīt.
Šīs SestDienas, 21. – 27. oktobra, numurā lasiet:
FOKUSĀ. Ir tramvajs, apkārt neapbrauks. Padomju laika plānu realizācija līdz galam vai objektīva nepieciešamība pilsētas attīstībai? Daudz neskaidrību un neapmierinātības izsaukusi Rīgas domes vēlme būvēt jaunu tramvaja līniju gar vēsturiskajiem Lielajiem kapiem. SestDiena noskaidro, cik daudz runās baumu, cik skaidrības.
PORTRETS. Viens pats Jūrmalā. Aktuālo skandālu dēļ Gata Trukšņa vārds Jūrmalas domes mājaslapā noslīdējis no pašas augšas līdz pat apakšai, taču ar viņa "norakstīšanu" daudzi iesaka nepārsteigties. SestDiena ieskatās kritušā kūrortpilsētas mēra karjeras ceļā – no filologa un aktiera līdz pat varai, zelta ķēdei un mēra krēsla zaudēšanai.
TUVPLĀNĀ. Neesam Krievijas vasarnīca. Kad Koļku iesēdināja cietumā, mēs visi sērojām, atzīstas dokumentālās filmas Ukraiņu šerifi producents Uldis Cekulis. Nule piedzīvojis pirmizrādi Rīgā, stāsts par dažiem spilgtiem viena maza ciemata iemītniekiem liek just līdzi zaglīgam bomzim, sajust kara elpu un uzskatāmi iepazīties ar notikumiem Ukrainā šīs valsts mikromodelī.
PASAULĒ. Kremlis "uzlauž" ASV vēlēšanas. Baltais nams apsūdz Krievijas valdību kiberuzbrukumos Demokrātu partijai, kuru mērķis ir iejaukties ASV prezidenta vēlēšanu procesā. Kremlis apsūdzības dēvē par izdomājumiem, savukārt kiberdrošības eksperti uzskata, ka Krievija jau labu laiku izmanto kibertelpu, lai spiegotu un veiktu sabotāžas.
PRIEKŠĀ. Ūdenstorņu nozīme ainavā. Rīgas arhitektūras vēstures pētniece Inga Karlštrēma stāsta, ka galvaspilsētas būvētās industriālās celtnes – gāzes, ūdens un elektrības iestāžu ēkas – savulaik bijušas ne vien progresa vēstneši, bet arī pilsētas rota. Viņasprāt, ūdenstorņi Rīgas pilsētvidē ir vērtība arī tagad neatkarīgi no tā, kādai funkcijai pārveidoti, un būtu svarīgi saglabāt to sākotnējo krāsojumu – kā šaha torņiem.
VIEDOKĻU SADURSME. Vai nelojālu pedagogu atlaišanas iespēja likumā iestrādāta iespējami labākajā veidā? Jā un nē – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks (Vienotība) un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Ilze Viņķele (Vienotība).
TĒMA. Veikals izbrauc viķeri. Ne tikai aizvest pārtiku un pirmās nepieciešamības preces, bet arī parunāties un uzklausīt. Svetlanai Marksai jau vairāk nekā desmit gadu pieder autoveikals, ar ko ik nedēļu viņa apbraukā Priekules novada laukus. Šajā laikā autoveikala veiktie loki gan kļuvuši aizvien tālāki un vientuļāki.
INTERESANTI. Kāpēc pēc gulēšanas acīs ir "miedziņš"? Atvēris acis pēc salda miega, droši vien ikkatrs teju instinktīvi izberzē acis un iztīra dzelteno «miedziņu» acu kaktiņos. Taču kas tas īsti ir un no kā veidojas?
CEĻOJUMS. Ķīnas un Portugāles atvase. Ja neapjūk labirintos un atrod pareizo robežpārejas vietu, ceļojums uz Makao ļauj ne tikai sajust Āziju un Eiropu vienuviet, bet arī brīnīties par gaismas šovu krāšņumu, ciemoties viltus Venēcijā ar ķīniešu gondoljeriem un sajust Lasvegasas garšu.
KROGS UZ PAPLĀTES. Gandrīz vai ar acīm jāēd. Patīkami izbrīnīts, ka atjaunotajam Nacionālajam mākslas muzejam joprojām vecās ar spēku veramās durvis, Zirnis noiet pazemē, lai baudītu arī tā restorāna labumus. Pie bohēmas gan par nožēlošanu viņš netiek, arī cenas tādas, ka laikam mākslas lielajiem mecenātiem vairāk paredzētas. Aizdomājies, ka varbūt kūkām tas pat labi – stress par dārdzību uzreiz atņem noēstās kalorijas –, Zirnis pēc deserta tomēr iet ārā pāri ielai, kur jau pārbaudītas un lētākas vērtības.
SestDienas VAKARIŅAS. Brīvdienu pusdienas ģimenei. Valsts akadēmiskā kora Latvija direktors Māris Ošlejs katru oktobri svin vismaz trīs dzimšanas dienas, tāpēc var ieteikt ēdienus, ko baudīt kādā pēcsvētku sestdienā: Rudens pankūkas, kas piestāv rudenim gan krāsā, gan garšā, un Lauku vistu dārzeņos, no kuras katrs ģimenes loceklis var izvēlēties sev tīkamāko gabaliņu.