Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +5 °C
Viegls lietus
Otrdiena, 26. novembris
Sebastians, Konrāds

Visiem APNICIS

Jums patīk par kovidu runāt? Jā, nu jau tas ir provokatīvs jautājums. Šķiet, viss, kas saistīts ar slaveno koronavīrusu, pamazām pārvērties tādā kā neērtā tabu tematā – ar tikko sastaptiem cilvēkiem labāk par to nerunāt (ja vien neesat iepazinušies, stāvot rindā uz vakcināciju), ar draugiem un ģimenes locekļiem labāk nediskutēt (nedod dies’, izrādīsies, ka jūsu viedokļi nesakrīt!), bet publiskajā telpā (lasiet – soctīklos) vispār labāk muti vaļā nevērt, ja vien negribat par sevi uzzināt visu līdz šim neuzzināto. Kas gan būtu domājis, ka tik specifiska lieta kā pote pret slimību var būt pamats vārdiskiem kautiņiem un teju mūžīgam naidam kādreiz savstarpēji simpatizējošu cilvēku starpā!

Kā es personīgi ar to tieku galā? Atzīstu: ne visai. Ja sākotnēji šķita, ka manā burbulī visi man tuvie cilvēki pie pirmās iespējas ir potējušies un līdz ar to izdarījuši visu iespējamo, lai sevi un apkārtējos no jaunās slimības pasargātu, tad nu jau tā vairs teikt nevaru. Jā, arī man svarīgu cilvēku, draugu un attālāku paziņu vidū ir tādi, kas nav vakcinējušies. Viņu argumenti ir dažādi – no klajām sazvērestības teorijām, kuras dzirdot man vārda tiešā nozīmē vajadzēja apsēsties, lai nenokristu no pārsteiguma, ka kaut kam tādam mūsdienās var ticēt pieaudzis cilvēks, līdz spītībai, ka "negribu darīt neko, uz ko mani spiež obligāti". Ko uz to var atbildēt? Kā pārliecināt? Vai to vispār vajag darīt? 

"Domājat, man baigi patīk par kovidu runāt? Man arī ir apnicis. Katru dienu man par to ir jārunā, jārunā, jārunā… Es labprāt par to nerunātu, nedomātu un to neredzētu. Bet mēs to nevaram darīt, jo tas vistiešākajā mērā skar mūs, mūsu pacientus, mūsu ikdienu," sarunā ar SestDienu saka ārsts Kārlis Rācenis, bet vienlaikus uzsver, ka cilvēku argumentos ir jāieklausās un uz šaubām jāatbild. 

Laikam jau citas receptes šajā gadījumā tik tiešām vienkārši nav. Galu galā, domāju, nekļūdīšos sakot, ka kovids taču apnicis visiem: gan stingriem potēšanās atbalstītājiem, gan antivakseriem, gan tiem, kas kaut kur pa vidu abām pārliecībām. Taču vai Latvijai izdosies sasniegt daudzmaz drošo 70% vakcinēto slieksni? Vai arī mūs atkal gaida vientuļa ziema bez atļautas pulcēšanās un tikai ekrānu tuvumā? Gribētos būt optimistei. Varbūt tāpēc šī ir tā SestDiena, kuru man tīri personīgi šajā rudenī gribētos nolikt katra cilvēka priekšā. Vienkārši tādēļ, lai aicinātu vēlreiz padomāt, saprast savu šaubu iemeslu un atrast atbildes. Un lai par šo visiem apnikušo un nogurdinošo tematu beidzot tiešām varētu vairs nerunāt un nedomāt. 

Šīs SestDienas, 17. septembra  – 23. septembra numurā lasiet: 

TUVPLĀNĀ. Griba dzīvot un griba mirt. Kad tiekos ar Fransuā Ozonu (53) šī gada Kannu kinofestivālā, režisors ir iznesīgs un nenogurdināmi runātīgs. Jūlija tveicē, kad Rivjēras saule mūs burtiski cepina, runājam par nāvi. Un par viņa jaunāko filmu Viss noritēja labi/Tout s’est bien passé (2021) – eksistenciālu dramēdiju par meitas izvēli palīdzēt smagi sirgstošajam tēvam nomirt. Tobrīd filma nule bija pirmizrādīta Kannu galvenajā konkursā, bet pavisam drīz tā nonāks uz ekrāniem Latvijā – vispirms festivāla Baltijas pērle programmā 24. un 26. septembrī, bet oktobrī arī kinoteātru repertuāros. 

PASAULĒ. Laikmets pēc Angelas Merkeles. Vācijā 26. septembrī gaidāmas Bundestāga vēlēšanas, pēc kurām līdz ar jaunas valdības izveidi beigsies 16 gadu ilgais kancleres Angelas Merkeles varas periods. Galvenie ar šīm vēlēšanām saistītie jautājumi ir: kuras no partijām veidos nākamo valdošo koalīciju, un kāds liktenis gaida Merkeles atstāto politisko mantojumu? 

SestDienas SALONS. Un kurš būs tik drosmīgs pateikt. ... ka nav vainojams neviens jeb Ārsts Kārlis Rācenis par agresiju pret mediķiem, gada nogales kovidprognozēm un ilgtermiņa neziņu. 

COVID-19. Mazāk letāli, bet joprojām biedējoši. Visā pasaulē atkal palielinājusies saslimstība ar Covid-19, tostarp virknē Dienvidaustrumāzijas valstu inficēšanās tempi ir lielākie kopš pandēmijas sākuma, liecina Pasaules Veselības organizācijas dati. Slimības uzliesmojumu piedzīvo pat Izraēla – valsts, kur vismaz vienu vakcīnu pret Covid-19 saņēmuši 90%, bet divas vakcīnas devas – vairāk par 80% valsts iedzīvotāju. Kādēļ tā, un vai cīņai pret pandēmiju ir saskatāmas arī beigas? 

CEĻOJUMS. Pie pērtiķiem, granātāboliem un torņiem. Dienvidspānija ir kontrastiem bagāts reģions. Pilsētās ar vēsturisku šarmu apveltīti kvartāli sadzīvo ar vienveidīgu daudzstāvu namu rajoniem. Vidusjūras malā manāmi gan krāšņi ziedi un spilgti saulessargi, gan smilšaini liedagi un klinšaini stāvkrasti. Katoļu baznīcas slejas blakus modernas tolerances apliecinājumiem. Spāņu ugunīgais temperaments rod izpausmes kultūrā, bet attieksme pret Covid-19 pandēmiju ir tik mierīga, ka trāpīgs tās simbols varētu būt visapkārt redzamie relaksētie kaķi. 

Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, SestDienas VAKARIŅAS, KINO, ZIRNIS ĒD, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, SMALKĀS APRINDAS un ANEKDOTES. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli


Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata