Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +5 °C
Daļēji apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Zaļās ziepes un laimes formula

Vērienīgi lauksaimnieku protesti Eiropā, traktori ielās arī Latvijā, Ždanokgeita un tam visam pa vidu laimīgāko cilvēku noteikšana pasaulē. Tāda, lūk, īsumā bija aizvadītā nedēļa. Bet nu par visu pēc kārtas.

Pilnīgi tukši plaukti vienā, arī otrā un trešajā veikalā. Bildi ar šādu ainu man atsūtīja draugs no Luksemburgas, parakstā piebilstot: "Gluži kā mūsu bērnībā." Tā lauksaimnieku protestus izjuta Eiropas valstīs, kur tie uzvirmoja skaļi un pamanāmi. Latvijā traktori pieklājīgi brauca pa ielām, neko īpaši nebloķējot (par kādu iztrūkumu veikalu ķēdēs nemaz nerunājot). Kā tie vēl attīstīsies, pagaidām gan nav zināms – lauksaimnieki sola, ka varētu doties arī uz Rīgu, ja netiks uzklausīti. Taču cik viņu prasības ir pamatotas un aktuālas visiem lauksaimniecībā strādājošajiem? Cik tajā sistēmisku nepilnību, cik valsts var un tai ir jāspēj palīdzēt šai nozarei attīstīties? Par to šonedēļ SestDienā izvaicājām kādreizējo arī šīs nozares ministru Ati Slakteri, kurš tostarp pats ir lauksaimnieks.

"Tās pārspīlētās zaļā kursa prasības ir balstītas ne tik daudz zināšanās kā ticībā un labos nodomos. Zaļās ziepes ir savārītas, labu gribot," viņš norāda un uzsver: galvenā lauksaimnieku prasība tomēr ir saistīta ar pārspīlēto birokrātiju, kura ne tikai bremzē, bet nereti vispār neļauj normāli veidot un attīstīt biznesu šajā nozarē. Briseles vārds te tiek piesaukts bieži, un acīmredzot tā nav nejaušība un tikai latvju iedoma – ne velti protesti, turklāt krietni vien vērienīgāki, notiek arī citviet Eiropā.

Skati tās pašas Briseles virzienā gan šobrīd vērsti arī politisku iemeslu dēļ. Proti, pēc skandāla ap Eiropas Parlamentā no Latvijas ievēlēto Tatjanu Ždanoku uzvirmojuši daudzi jautājumi. Latvijas iedzīvotājiem, šķiet, mazāk par pašu faktu – konkrētās politiķes draudzību ar lielo kaimiņu būtu bijis grūti nepamanīt, par politiku pat īpaši neinteresējoties. Taču vaicājumu loks ir daudz plašāks – kā var būt, ka institūcijā, kam būtu jāaizstāv eiropeiskās vērtības, jācīnās par visu dalībvalstu pilsoņu tiesībām, brīvību un labklājību, kā arī jānosprauž kopējais Eiropas politiskais kurss, darbojas deputāti ar pilnīgi citādām interesēm? Vai viņu patiesībā pret Eiropu vērsto darbību ir iespējams kā ierobežot? Vai arī Eiropas Savienība turpinās sev šaut kājā, zāģēt zaru, uz kura pati sēž? Vai šo problēmu maz ir iespējams atrisināt, un kā tā vēl var attīstīties nākotnē? Ždanokgeitas skandāls šos jautājumus ir aktualizējis, un īpaši – pirms nu jau pavisam drīz gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Taču visām problēmām un neatbildētajiem jautājumiem pa virsu, protams, neizpaliek arī laimes meklējumi. Par ikgadējo laimes indeksu tiek runāts regulāri, šāda veida reitingi tiek veidoti arī pēc citiem principiem, taču svarīgākais jautājums vienmēr paliek: kāda tad īsti ir laimīgas valsts, laimīgu cilvēku, pašas laimes formula? Kā to sasniegt?

Un cik laimīgi esat jūs? Kā pietrūkst, lai nokļūtu sava laimes indeksa pirmajā vietā?

 

Šīs nedēļas, 9.-15. februāra, žurnālā SestDiena lasiet:

SestDienas SALONS. Neapmierinātība ir milzīga

Ekspolitiķis un lauksaimnieks Atis Slakteris par zemnieku protestu cēloni, valdības nopļeparēto gadu un par dialogu ar Rinkēviču

 

PASAULĒ. Vai politisko radikāļu patvērums?

Eiroparlamentārieties Tatjanas Ždanokas izgaismotie sakari ar Krieviju, liek uzdot jautājumus arī par citu politisko radikāļu aktivitātēm Eiropas Parlamentā. Vai ir reāla iespēja šādu, pret Eiropu noskaņotu politiķu darbību ierobežot, un kādēļ tas nav darīts līdz šim?

 

INTERESANTI. Laimīgie un vislaimīgākie

Jau drīz klajā nāks ANO paspārnē sagatavotais kārtējais Pasaules Laimes ziņojums, un nav šaubu, ka šajā reitingā vadošās pozīcijas atkal ieņems Ziemeļvalstis. Pērn jau sesto gadu pēc kārtas par laimīgāko pasaules valsti tika atzīta Somija, kurai sekoja Dānija un Islande, bet nekur tālu neatpalika arī Zviedrija un Norvēģija. Kāds ir šo valstu noslēpums?

 

TUVPLĀNĀ. Bērnu uzlādēta

Bērni man sniedz tādu enerģiju, ka pēc treniņa novadīšanas mājās braucu uzlādēta, saka Ieva Meldere. Viņa savulaik bija viena no Latvijas labākajām kalnu slēpotājām, bet jau agri saprata, ka vēlas sekot mammas pēdās un kļūt par treneri

 

TEĀTRIS. Ak tu sivēns tāds!

Sivēnam pa pēdām nav gluži ekskursija pa teātri, bet īsts detektīvstāsts ar skatītāju būtisku iesaistīšanos – visiem, kam ir drosme

 

LAIKA MAŠĪNA. Trimdinieks pret paša gribu

Pirms 50 gadiem padomju varasiestādes arestēja un no PSRS izraidīja 1970. gada Nobela laureātu literatūrā Aleksandru Solžeņicinu, atņemot viņam padomju pilsonību. Atšķirībā no daudziem citiem antikomunistiski noskaņotiem padomju disidentiem Solžeņicins nevēlējās emigrēt un uztvēra izraidīšanu kā bargu sodu

 

IZPĒTĪTS. Mūziku visi izjūt vienādi

Izpētīts, ar kuru ķermeņa daļu uztveram dažādas dziesmas – kuras ar sirdi, kuras ar galvu, bet kuras – ar pēdām

 

CEĻOJUMS. Steidzīgi Briselē

Beļģijas galvaspilsētu ir vērts izskriet arī steidzīgā riksī, apskatot ne tikai čurājošas figūras un citas pazīstamākās apskates vietas, bet mēģinot iepazīt arī Briseles skaistumu un tiekot galā ar beļģu attieksmi

 

Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, NEDĒĻAS KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli


Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata