Cilvēces evolūcija nemitīgi turpinās, turklāt tā ir pietiekami ātra, lai pārmaiņas varētu pamanīt. Varbūt tās nav ļoti radikālas, taču cilvēks nepārtraukti pielāgojas apstākļiem, un pēc gadiem simt dzīvojošie būšot atšķirīgi no mums. Vismaz tā apgalvo prominents evolūcijas pētnieks biologs Nikolass Longričs.
Laiku pa laikam izskanējuši maldīgi apgalvojumi, ka cilvēces evolūcija ir beigusies pirms gadu tūkstošiem. Mūsu senči esot nokāpuši no koka, piecēlušies kājās un kļuvuši saprātīgi. Pēc tam pieredzētais esot tikai nianses. Un tagad vispār dabiskā atlase nenotiekot, jo medicīna spējot noturēt pie dzīvības arī tos, kuriem daba nav paredzējusi šo privilēģiju.
Taču Longričs šos pieņēmumus uzskata par muļķībām un uzskaita vairākus piemērus, kā jau esam un nākotnē vēl attīstīsimies.
SACENŠAMIES PIEVILCĪBĀ
Viens no tiem ir ārējais izskats. Pavērojot viduslaiku gleznas, viegli pamanāms, ka tolaik cilvēki ārēji bija mazāk pievilcīgi. Šobrīd dzīvojošie ir augumā garāki un arī simpātiskāki. To daļēji var izskaidrot ar pilnvērtīgāku pārtiku, labāku medicīnisko aprūpi un pat kvalitatīvāku kosmētiku, taču evolūcijas pētnieki sliecas uzskatīt, ka glītāka āriene ir arī dabiskās atlases izpausme. Kopš lielā pasaules daļā ir izskaustas piespiedu laulības un paplašinājusies izvēles iespēja, pieaugusi skaistu sejas pantu nozīme. Sievietes arī dod priekšroku augumā garākiem vīriešiem. Un daba attiecīgi reaģē, padarot cilvēkus garākus un skaistākus.
"Mednieku vācēju laikos bija situācijas, kad kopienā ir divi jauni vīrieši. Viens ir diezgan skaists, bet viņš ir idiots un nogalina sevi – vai nu dabū šķēpu krūtīs, vai viņu apēd lauva. Sievietei atliek doties pie palikušā puiša, jo viņš ir dzīvs. Viņš varētu būt nedaudz neglīts, bet neglīts ir labāk nekā miris," portālā Daily Mail skaidro Bātas Universitātes profesors. Tagad dabiskā atlase darbojas pēc mazliet citiem principiem.
"Mēs esam lielā mērā novērsuši plēsējus kā dabiskās izlases faktoru. Vardarbība ir dramatiski samazinājusies. Tā joprojām notiek, bet no karadarbības vai slepkavībām mirst mazāk cilvēku nekā jebkad agrāk cilvēces vēsturē. Slimības lielākoties tiek novērstas, bet ne pilnībā. Piemēram, koronavīruss ir vairāk nekā gripa, taču ne tuvu melnajai nāvei mērim. Ik pa laikam kādu apēd haizivs, taču lielākā daļa dabisko nāves cēloņu ir novērsti," Aļaskā dzimušais akadēmiķis uzsver, ka šo iemeslu dēļ ārējā pievilcība iegūst aizvien nozīmīgāku lomu. Jo īpaši laikmetā, kad arvien vairāk cilvēku iepazīstas digitāli un vispirms ierauga seju, bet uzvedību un paradumus – krietni vēlāk.
BĒRNI DZIMS VĒL VĒLĀK
Nākamais pavērsiens varētu būt saistīts ar sieviešu auglību. Tā kā Rietumu pasaulē šobrīd dominē tendence precēties un laist pasaulē bērnus ceturtajā vai pat piektajā mūža desmitgadē, evolūcija varētu parūpēties, lai nesteidzīgo cilvēku dēļ suga neiznīktu. Longričs neizslēdz iespēju, ka sievietes ķermenis pielāgosies pārmaiņām un pēc gadiem simt būs spējīgs iznēsāt bērnu pat 60 gadu vecumā. Visātrāk pārmaiņas varētu skart Tālo Austrumu zemes Japānu un Dienvidkoreju, kā arī ASV un Rietumeiropu, kur jau šobrīd dzimstība ir dramatiski zemā līmenī.
Savukārt vīriešu populācijā pamazām mainās agresijas izpausme, jo vairums brutālo alfa tēviņu vai nu iet bojā bandu sadursmēs, vai arī nonāk cietumā uz ilgiem gadiem un nespēj nodot tālāk savu ģenētisko materiālu. Pārējie mācās savaldīties un nodod šo prasmi nākamajām paaudzēm.