Ko Latvija apsolījusi klimatam

Parīzē 2015. gadā tika noslēgta vienošanās, ko visas pasaules valstis kopā darīs, lai klimata pārmaiņas nekļūtu pilnīgi katastrofālas. Kamēr top šis raksts, jau pieminētajā Parīzē gaisa temperatūra ir ap 45 grādiem pēc Celsija. Un aizvien biežāk un biežāk ļaudis skaļi pauž, ka kaut kas ir jādara, jo, pat cītīgi turot acis ciet, ir grūti nepamanīt, ka klimats mainās un cilvēkiem ar to sadzīvot ir grūti.


Visgrūtākais – braukt un ēst

Parīzes nolīgums nepasaka priekšā, kā un kas darāms, kur jāslēdz elektrostacijas vai kur jāliek saules paneļi. Pēc lielās vienošanās, ka pasaulei jāsamazina savas siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, katrai valstij bija jāatrod sev visvairāk piemērotais veids, kā to vispār sasniegt. Latvija savu darbu sarakstu sastādīja kopā ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm. Var pat uzskatīt, ka esam šī līguma krustvecāki, jo ES uz papīra savus mērķus kopīgi uzlika tieši tad, kad bijām ES Padomes prezidējošā valsts. Šobrīd prezidē Somija, kas par savu prioritāti jau nosaukusi klimata krīzi. Tātad, visticamāk, kopā spersim brašus soļus klimatneitralitātes virzienā.

Un tie ir šādi: Latvija un citas ES valstis apņēmušās līdz 2030. gadam SEG emisijas samazināt vismaz par 40 procentiem, salīdzinot ar 2005. gadu. Šajā līgumā svarīga vieta ir vārdam "vismaz", jo citādi to nebūtu parakstījušas ES valstis, kas jau tad bija gatavas noteikt augstākus mērķus, piemēram, Francija, Luksemburga, Nīderlande u. c. Kopumā Eiropai ar mērķa izpildi veicas labi, izņemot Vāciju, kurai nav viegli tikt galā ar atkarību no oglēm, un Īriju, kurā ir ārkārtīgi spēcīga lopkopība un līdz ar to​ - lielas metāna emisijas. Tiesa, jaunajā Īrijas valdībā ir ambiciozi cilvēki, kas klimata pārmaiņu mazināšanu uzskata par prioritāti, nevis hobiju svētdienas vakariem, tāpēc, visticamāk, arī no turienes drīz varētu nākt labas ziņas.

Lai samazinātu kopējās CO2 emisijas, tās jāmazina katram. Latvijas gadījumā visvairāk emisiju rada enerģētika, bet labā ziņa ir tā, ka vismaz ir zināmi potenciālie risinājumi, kas varētu palīdzēt, – energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunīgajiem resursiem. Atliek tikai tāds sīkums, kā tos ieviest! Problemātiskāki sektori ir transports un lauksaimniecība. Lauksaimniecībā līdz 2030. gadam pat plānots neliels emisiju pieaugums. Kā pastāstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Klimata departamenta direktore Ilze Prūse, zināma loģika tur ir. Citās Eiropas valstīs klimata un līdz ar to, piemēram, ūdens trūkuma dēļ lauksaimniecība kļūst sarežģītāka, toties Latvijā temperatūras paaugstināšanās un ilgāka ''zaļā'' sezona​ ļauj lauksaimniekiem vēl darboties, turklāt radīt pat vēl vairāk ražas.​

Jāpiebilst, ka lauksaimniecībā viens no vislielākajiem emisiju avotiem ir augsnes tirdīšana – augsnē ir SEG, un, ja to ar, ecē, rok, šīs SEG nonāk atmosfērā. Un, jo to dara biežāk, dziļāk, intensīvāk, jo, protams, SEG no augsnes tiek izpurinātas vairāk. Tiesa, ir visādas tehnoloģijas, kas dažādu kultūru audzēšanu var padarīt augsnei mierīgāku. Jautājums par to, vai tiešām ieplānots un izdarīts viss, lai, kāpinot ražas, nevajadzētu palielināt emisijas, aizvien tiek risināts.​