Rietumu pasaulē novērojamais mentālās saslimšanas gadījumu skaita pieaugums saistīts ar tehnoloģisko progresu, kam cilvēces evolūcija vairs netiek līdzi, – ar šādu diagnozi nācis klajā prominents britu biologs Ričards Dokinss.
Nopelniem bagātais evolūcijas pētnieks un daudzu grāmatu autors sliecas uzskatīt, ka cilvēki nespēj attīstīties pietiekami ātri, lai turētu līdzi pārmaiņām apkārtējā pasaulē. Savukārt nedrošība par to, vai spēsim pielāgoties aizvien mainīgajām prasībām un iespējām, padara cilvēkus nervozus un ilgtermiņā noved pie mentālas saslimšanas.
NETIEKAM LĪDZI
83 gadus vecais zinātnieks savu hipotēzi balsta vairākos nesen veiktos pētījumos, kuros analizēta jauniešu depresijas saikne ar sociālo tīklu lietošanas paradumiem, izdegšanas sindroms un tamlīdzīgi mūsdienu sabiedrībai aktuāli jautājumi.
"Daudzi cilvēki uztraucas, ka pārmaiņu temps ir tik augsts, ka mēs vairs nespējam pielāgoties dzīvošanai šādos apstākļos. Tas ir satraucoši," podkāstā TRIGGERnometry uzsvēra britu profesors.
Turklāt, neraugoties uz problēmas aktualitāti un tai veltīto pētījumu gūzmu, zinātnieku aprindās vēl nav noformulēts vienots viedoklis par tehnoloģiskā progresa ietekmi uz cilvēka mentālo labsajūtu. Pavisam nesen Oksfordas Interneta institūts nāca klajā ar paziņojumu, ka viņu vadītajā pētījumā nav atrasts nepārprotams pierādījums, ka abas lietas ir tieši saistītas.
UNIKĀLOS APSTĀKĻOS
"Protams, ātrums, ar kādu mēs evolucionējam ģenētiski, ir niecīgs, salīdzinot ar ātrumu, kādā mēs attīstāmies neģenētiski, kulturāli. Un liela daļa garīgo slimību, kas piemeklē cilvēkus, var rasties tāpēc, ka mēs atrodamies pastāvīgi mainīgā, neparedzamā vidē. Mūsu senčiem tādu apstākļu nebija," savu pieņēmumu pamato biologs. Vienlaikus viņš uzslavē modernos cilvēkus par viņu spēju pielāgoties – galu galā nopietnas mentālas problēmas līdz šim tomēr skārušas visai nelielu cilvēces daļu, lai gan samērā daudzi cīnās ar periodiskiem depresijas vai trauksmes uzplaiksnījumiem.
To apstiprina plašs starptautisks pētījums, kas tika publicēts pagājušā gada novembrī žurnālā Clinical Psychological Science. Tajā apkopoti dati par diviem miljoniem cilvēku vecumā no 15 līdz 89 gadiem, kas pārstāv 168 valstis. Pētījuma noslēgumā secināts, ka internets un sociālie mediji izraisa mazāku psiholoģisko kaitējumu, nekā sākotnēji uzskatīts.
PIELĀGOŠANĀS UPURI
Citos pētījumos saikne tiek saskatīta, taču lielākoties šie darbi fokusēti uz kādu šauru, specifisku ietekmi un neparāda kopējo ainu garīgās veselības jautājumos.
Tomēr Dokinss sliecas uzskatīt, ka šāda ietekme pastāv: "Internets ir nesis milzīgas pārmaiņas, gigantiskas pārmaiņas. Mēs esam tām pielāgojušies ar pārsteidzošu ātrumu. Ja mēs pēkšņi paliktu bez elektrības un zaudētu piekļuvi ikdienā lietotām tehnoloģijām, cilvēce, iespējams, vairs nespētu atgriezties pie iepriekšējā dzīvesveida bez lieliem sociāliem satricinājumiem un nāves."
Tas vienlaikus izgaismo gan cilvēku apbrīnojamo spēju iet līdzi laikam, gan arī pārlieku paļaušanos uz jaunajām iespējām.