Apspriežot ar vakcināciju saistītus notikumus un nenotikumus, Daugavpils vārds bieži vien izskan pie otrajiem, jo kopumā vakcinācijas aptvere te pagaidām nav no augstākajām. Tomēr nav arī tā, ka mediķiem nāktos lūgšus lūgties, lai cilvēki tomēr apdomājas un piekrīt vakcinēties. Ir tādi, kas atsakās, citi šaubās, vēl citviet, kā pilsētā runā, darba devējs vakcinēšanos izvirza par obligātu prasību. Aina tikpat raiba kā visur.
Vienu mītu gan neviens no sataptajiem daugavpiliešiem man neapstiprina. Nav tā, ka joprojām daudzi šai pierobežas teritorijā gaidītu Krievijas vakcīnu Sputņik V. Sākumā varbūt tas ir bijis arguments, toties šobrīd Sputņik vārdu lielākoties īsti pat nepiemin un par manu jautājumu drusku brīnās. Tas gan nenozīmē, ka daugavpiliešiem pavisam vienaldzīgs būtu jautājums, ar ko viņus vakcinēs.
Sporta zāle mulsina
Lai arī dienā, kad ar fotogrāfu esam Daugavpilī, tikšanās ar SIA Latgales medicīnas centrs valdes locekli Svetlanu Losāni mums ir sarakstā pēdējā un jau pēcpusdienā, stāsts par vakcinēšanos jāsāk tieši ar viņu.
Latgales medicīnas centrs ir viens no diviem uzņēmumiem, kas vakcinē Daugavpilī un apkārtnē. Ir izmēģināts masu vakcinācijas centra modelis, vakcinēšana lielveikalā, izbraukumu rīkošana. Runājot ar Losāni, var labi saprast, ka būt optimistam nenozīmē apgalvot, ka viss notiek ļoti gludi. Piemēram, viņa uzskata, ka pašā vakcinācijas procesa sākumā bija jāpamana tas, cik Daugavpilī kūtri vakcinējas paši mediķi, un jānoskaidro iemesli, jo bieži vien tieši no mediķu padoma ir atkarīgs, vai vakcinēsies arī iedzīvotāji. Savukārt augustā no Daugavpils slimnīcas daudzi medicīnas darbinieki pēkšņi nākuši uz masu vakcinēšanās centru, lai vakcinētos ar Janssen vakcīnu. Tāpat cilvēkus mulsinājis tas, ka vakcinēties jāiet nevis pie ģimenes ārsta, kam varētu uzdot jautājumus, bet uz sporta zāli, turklāt bijuši arī masu vakcinācijas centri pēc atvieglotās shēmas, kur pirms potes konsultēties ar speciālistu nebija iespējams.
Daugavpilī sākumā bija plānots, ka strādās trīs pakalpojumu sniedzēji, beigās gan palika tikai divi, jo VC4 bija daudz darba Rīgā. "Sākumā mēs līgumu ar Nacionālo veselības dienestu gribējām slēgt tikai par saviem pacientiem – mūsu ģimenes ārstei ir liela prakse, ap 3000 pacientiem. Mēs nenojautām, ka būs tāda epopeja ar masu vakcinēšanas punktiem, ar to, ka mēs būsim viens no diviem vakcinētājiem Daugavpilī," atceras Losāne.
Jautāta, vai cilvēkiem ir no svara, kura vakcīna ir pieejama, Losāne atbild: tagad jā. Sākumā tiem, kuri to gribēja, bija vienalga, ar kuras firmas vakcīnu vakcinēties. Šobrīd palikuši šaubīgie un bērni, kuru vecākiem ir dažādi viedokļi. Šiem šaubīgajiem ir svarīgi potēties tieši medicīnas iestādē, pirms tam saņemot konsultāciju. Tā rīkojusies arī kāda skolotāja, kuru sastapām runājamies ar Losāni.
Pēc masu centra darbības beigām septembrī Latgales medicīnas centrs atvēris vakcinēšanās punktu tirdzniecības parkā Solo, bet vakcinē arī savās telpās, un esot dienas, kad vakcinēto skaits ir vienāds abās vietās. Vai bija jāņem klāt papildu darbinieki? Jā, bet ar to nav bijušas lielas problēmas, jo katrai māsiņai ir savs paziņu loks, ko var pieaicināt, sludinājumus izvietot nav nācies.
"Mums ir svarīga uzticība un caurspīdīgums, jo tomēr reputācija mums ir svarīga. Masu centrā māsiņai kabīnē piedāvāja naudu, lai viņa ieraksta, ka ir potējusi, bet nepotē. Tādi gadījumi bija trīs reizes, un pirmajā reizē mēs nebijām gatavas. Tur stāvēja pašvaldības policists, bet viņš pateica, ka tā nav viņu kompetence. Paldies bruņotajiem spēkiem, kuri piekrita aizturēt un nodot tālāk, ja šādi gadījumi notiek," stāsta Losāne.
Otrais un trešais kukuļa piedāvājums nākuši burtiski vienas stundas laikā, un mediķi pat domājuši, vai tā nav kāda pārbaude. Kā šis incidents beidzies, Losāne nezina. Savukārt ar klaju agresiju un mēģinājumiem izjaukt vakcinēšanos saskarties nav nācies. Ir gan bijuši daži uzņēmumi, kuru vadības striktā attieksme par obligātu vakcinēšanos izraisījusi pretreakciju.
"Svarīgi ir parunāt. Jā, bija cilvēki, kas meklēja ieganstus, kāpēc nevar vakcinēties, līdz pat alerģijai pret kukaiņu kodumiem. Ja cilvēks nav psiholoģiski gatavs, varbūt viņam var ļaut atnākt citu reizi, bet ir svarīgi, lai visi būtu mierīgi un pozitīvi noskaņoti," uzsver Losāne.
Aizgāja uz urrā
Ir bijuši gadījumi, kad cilvēku pulcēšanos pie vakcinācijas centra izmantojuši politiķi pirms pašvaldību vēlēšanām, lai aģitētu par sevi, dalījuši maskas. Ir arī piedzīvots, ka feisbukā medicīnas centra darbinieces nosauktas par slepkavām. Notiek arī tā, ka mediķi aizbrauc uz vakcinēšanu blakus novadā, bet no sarakstā iekļautajiem divdesmit cilvēki neatnāk. Tomēr Losāne domā, ka statistikas datus ietekmē arī tas, ka daudzi no Daugavpilī un Augšdaugavas novadā deklarētajiem reāli atrodas ārzemēs, tāpēc patiesā vakcinācijas aptvere varētu būt pat augstāka.
Latgales medicīnas centra darbinieki potējuši arī Ludzā un Krāslavā. Svetlanas Losānes vadītais centrs savulaik bijis pirmais, kas izrādījis iniciatīvu arī masu centros izmantot Janssen vakcīnu, kam vajadzīga tikai viena deva. "Bija pilotprojekts – mēs Daugavpilī un VC4 Rīgas Centrāltirgū. Aizgāja uz urrā! Citi sākumā neticēja, ka pēc tādas antireklāmas, ka šo vakcīnu izmanto bezpajumtniekiem, cilvēkiem būs interese. Man uzreiz bija nostāja, ka vajag piedāvāt, lai cilvēks pats var pieņemt lēmumu," stāsta Losāne un piebilst: "Ir jāseko informācijas plūsmai, lai varētu cilvēkiem skaidrot. Par AstraZeneca bija runas par trombiem. Janssen sauca par bomžu poti. Tad parādās ziņa, ka kādā kongresā Moderna nosaukta par labāko vakcīnu, pēkšņi cilvēki vairs negrib Pfizer. Vajag skaidrot vakcinācijas jēgu."
Sputņika gaidītāju esot maz, vienīgi sākumā tādi bijuši, un pašā Krievijā ir cilvēki, kas baidās arī no šīs vakcīnas. Ir cilvēki, kuriem ir Krievijas pilsonība un kuri vakcinējušies ar Sputņik, bet tagad viņi vēlas vakcinēties arī ar Eiropas Savienībā atzītām vakcīnām, jo tas vajadzīgs darbam.
"Medijos tiek uzsvērts, kas tev būs, ja nebūs sertifikāta. Bet vairāk vajag stāstīt, kas tev būs, ja tu saslimsi ar Covid. Mums ir piemēri arī mediķu vidū, kad divus mēnešus cilvēks atrodas reanimācijā un diez vai varēs atgriezties darbā. Ar bērniem būs vēl grūtāk, jo, piemēram, meiteņu vakcinēšanai pret dzemdes kakla vēzi, kura ir sen zināma vakcīna, ir ļoti slikti rezultāti. Vajag stāstīt, stāstīt par vakcināciju un Covid, individuāli, ar argumentiem. Manam bērnam ir 12 gadu, viņš teica: mammu, es gribu skolu un sportu. Bet, kad visa klase aizgāja karantīnā, arī viņš sēž mājās, kaut gan ir vakcinēts," pārdomās dalās Losāne.
Strādā kā rūķīši
"Jegorova strādā burvīgi, viņa ar katru runā," par Augšdaugavas novada domes sociālā dienesta vadītāju Annu Jegorovu saka Svetlana Losāne. Novada domes ēka atrodas pašā Daugavpilī, un līdz Latgales medicīnas centram no tā var nonākt vienā stiepienā gar Dubrovina parka strūklaku. "Manos pienākumos nav runāt par vakcinācijas lietām, tomēr mūsu pašvaldība ir veselīgo pašvaldību tīklā, esmu tā koordinatore," skaidro Jegorova. Viņa sevi sauc par bijušo mediķi, bet tūlīt gan piebilst, ka bijušo mediķu nav. "Es uzskatu, ka tas ir mans pienākums: ja saslimšana aug, bet cilvēki neizprot, ka vakcinācija ir vienīgais glābiņš, tad jāskaidro un jādarbojas, lai vakcinācijas temps būtu lielāks."
"Esam izmēģinājuši plakātus divās valodās – bibliotēkās, skolās, pagastu pārvaldēs. Nāk arī negatīvisms no medijiem, no ārzemēm, neliegsimies, arī medicīnas darbiniekiem. Organizējam izbraukuma vakcināciju – pirmā reize bija Višķos un Silenē, atsaucība bija diezgan liela – kad pieved tuvāk, ir lielāka drošības sajūta," stāsta dienesta vadītāja. Kādu brīdi rādītāji uzlabojušies, pateicoties Janssen potei, jo daudziem nepatīkot vakcinēties divreiz, cits citu arī baidot ar blaknēm pēc otrās Pfizer potes. Sociālie darbinieki ir tie, kam cilvēki uzticas. "Es ar rezultātiem esmu ļoti apmierināta. Maļinovas pagastā pirmajā izbraukuma reizē atnāca 77 cilvēki – es nedomāju, ka tā būs! Meitenes strādāja kā rūķīši!" priecājas Jegorova.
No paša sociālā dienesta darbiniekiem lielākā daļa ir vakcinējušies, izņemot nesen pārslimojušos. Arī aprūpes iestādēs vakcinēti gan darbinieki, gan klienti. "Krīzes centrā mēs nevaram ņemt tikai vakcinētos, tur notiek testēšana, bet ar laiku klienti piekrīt arī vakcinēties," atzīst Jegorova.
Vilciens zaudē ātrumu
J. Pilsudska Daugavpils valsts poļu ģimnāzijā pašlaik nav vakcinējušies četri no 49 pedagogiem. Skolas direktore Gaļina Smuļko domā, ka par veiksmes stāstu varētu runāt tad, ja vakcinējušies būtu pilnīgi visi.
"Mēs sākām mācību gadu, un sākumā divas, tad jau trīs klases nonāca karantīnā, jo saslima bērni. Vakcinētie skolotāji, kas šajās klasēs strādāja, uztaisa testu un, ja tas ir negatīvs, strādā tālāk, bet nevakcinētie skolotāji strādā attālināti. Stundu saraksts mainās, mēs darām dubultu darbu – otram pedagogam jāsēž klasē, kamēr skolotāja Zoom vada nodarbību, jānodrošina kvalitāte un kārtība," direktore skaidro situāciju. Tehniskie darbinieki stundās sēdēt klāt nevar, ir jābūt pedagogam, skolas psihologam vai bibliotekārei, kas varētu paskaidrot, ja kāds bērns kaut ko nesaprot.
"Ir arī psiholoģiskas problēmas, daļa ir palikuši mežonīgāki, citi trauslāki, un to, ka ir grūti, var redzēt pat pēc ģērbšanās stila," atzīst Smuļko. Veselības dienā viņa aizstājusi skolotāju pirmajā klasē un, kā pati smaida, baudījusi dzīvi, jo darbs ar bērniem ir daudz saistošāks nekā ar dokumentiem, kas ir direktora ikdiena.
Atceroties, kā skolā notika vakcinēšanās, direktore stāsta, ka pati pārslimojusi Covid, arī vairāki skolotāji – cits vieglāk, cits smagāk. "Mums kolektīvā ir pieņemts runāt atklāti, un mēs runājām, cik tas ir briesmīgi. Cilvēki mācību gada nogalē bija tik nomocīti ar attālināto darbu, ka visi vadīja stundas ārā, neskatoties uz laikapstākļiem. Sapratām, ka vakcinācija būs nepieciešama. Ar vecāku palīdzību sarunājām ar Latgales medicīnas centra vadītāju, viņa piedāvāja atnākt un izstāstīt. Cilvēku bailes ir normālas. Mammas zina, cik svarīgi ir potēt bērnus, un nerodas jautājumi, bet ir labi jāpārdomā, kādas būs sekas. Četrām skolotājām ar pazeminātu hemoglobīna līmeni asinīs sākumā vakcinēšanos atlika, bet lielākā daļa pedagogu un tehnisko darbinieku to izdarīja vienlaicīgi. Visi nervozēja, bet, kad to dara kopā, paliek mierīgāk. Visi bijām kopā vienā laivā."
Pedagogiem arī piedāvāta brīvdiena pēc potēšanās, ja viņi nejutās labi. "Nezinu, kāpēc jūs to saucat par veiksmes stāstu – es to saucu par izdzīvošanas stāstu," saka Smuļko un piebilst: "Visi redzēja, ka vilciens zaudēja ātrumu."
No skolēniem vakcinējušies mūsu sarunas brīdī bija divdesmit četri un vēl septiņi pārslimojuši. "Es arī esmu mamma, mani bērni ir pieauguši un vakcinēti. Tā ir cilvēka atbildība, bet es nevaru iejaukties, man nav tiesību zināt, kādas ir bērnu veselības problēmas. Protams, ir arī pārspīlējumi, kad pirmajā testēšanas dienā nāk un saka: laidiet mani pie bērna, lai es redzu, ka jūs neiedurat viņam vakcīnu. Astotajā klasē ir trīs vakcinēti bērni un viens pārslimojušais, kuriem ir tiesības nākt uz skolu, bet viņi izvēlējās palikt kopā ar klasi un mācīties attālināti – izdzīvot vienu stāstu," klāsta direktore. Vaicāta, kāda ir situācija skolās pilsētā kopumā, Smuļko saka: ir līdzīgi, bet ir atšķirības atkarībā no pedagogu vecuma. "Vakcinēties vai nevakcinēties ir ārsta, nevis skolas direktora lēmums," viņa rezumē.
Lai justos komfortabli
Daugavpils teātra lielā skatuve šobrīd piedzīvo remontu, izrādes notiek uz Eksperimentālās skatuves un īrētās telpās. Teātra valdes priekšsēdētājs Oļegs Šapošņikovs atzīst, ka ar vakcinēšanos ir viena problēma: teātrī strādā arī cilvēki, kuriem ģimenes ārsts neiesaka vakcinēties, jo ir citas slimības. Ir jautājums, ko šādā gadījumā darīt. Tādi cilvēki ir divi, vēl trīs vakcinēties atsakās principā. Izrādes laikā valkāt masku nav iespējams, bet tikai testētajiem cilvēkiem tas būtu jādara. Lielākā daļa no 70 darbiniekiem tomēr ir vakcinēti.
"Kad parādījās pirmās ziņas par vakcinēšanos, ko sākumā plānoja veikt tepat, Vienības namā, bija liela grupa aktieru, kuri bija gatavi demonstratīvi vakcinēties un ar savu piemēru rādīt, kā to darīt. Vēlāk loģistika mainījās, vakcinēšana notika skolā, bet vietējais vakcinēšanas centrs deva iespēju visiem, kuri vēlas, pierakstīties. Maijā kādi 65 procenti kolektīva bija vakcinēti vienā divās dienās," stāsta Šapošņikovs.
Jautāts par sputņika faktoru lēmuma pieņemšanā – vakcinēties vai pagaidīt –, Šapošņikovs atgādina, ka viņam ir ārsta izglītība: "Man neliekas pareizi, ka cilvēkiem, kuri šajā jomā ir profāni, tiek dota iespēja spriest par vakcīnu iedarbību un, pateicoties medijiem, tiek legalizēta diskusija, kas ir nepareizi. Būtu vairāk jādod iespēja skaidrot speciālistiem. Diskusijas bija, bet tas nav nopietni – vecmāmiņa sacīja vai izlasīja internetā. Nav izslēgts, ka kāds cilvēks nomirst divas dienas pēc vakcinācijas, bet jābūt pamatojumam, ja tam ir sakars ar vakcīnu. Kāds izvēlas vakcinēties ar Pfizer tikai tāpēc, ka ar to vakcinēja Izraēlā, citiem atkal tas nebija arguments. Galu galā vakcinācijas procesu tas neietekmēja – mēs tā bijām noilgojušies pēc normāla darba, ka tobrīd, kad parādījās iespēja, to daudzi gribēja izmantot."
Viņaprāt, sputņika popularitāte zināmā cilvēku daļā nav ne specifisks Daugavpils, ne Latgales fenomens, bet noliegt nevar, ka vakcinēties gribētāji tieši ar šo vakcīnu atrastos arī tad, ja pēc tās būtu jābrauc pāri robežai uz Krieviju.
Atsākoties izrādēm, tās notiek "zaļajā režīmā", tātad tikai vakcinētajiem un pārslimojušajiem. "Es parasti izvairos no tā, ka teātris ir sabiedrības audzinātājs, bet šoreiz es uzskatu, ka ar savu piemēru un striktiem noteikumiem mēs varam palīdzēt vakcinācijai. Tā ir apzināta izvēle: stimulēt sabiedrības vakcināciju un neliegt skatītājiem izrādi komforta apstākļos. Mēs esam piedzīvojuši, ka skatītāji sēž maskās un ar distanci. Pie mums pirms gada atbrauca maestro Raimonds Pauls un ar sev raksturīgo humoru ik pa brīdim prasīja, vai zālē kāds ir. Distance padara zāli nedzīvu, bet maskas apgrūtina iespēju ļauties tam, kas notiek uz skatuves," uzskata Šapošņikovs. Viņa novērojumi liecina, ka mazās zāles ir izpārdotas, bet skatītāji ir kļuvuši piesardzīgi bailēs, ka izrādes varētu atcelt, tāpēc viņi biļetes pērk burtiski iepriekšējā dienā. Visticamāk, līdz pandēmijas beigām (bet kādreiz tā taču beigsies!) ar to nāksies rēķināties.
* Publikācija tapusi sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu