Izstādi Latvijas vēstures muzejā Vīrietis bija, ir un… apcerēja 1994. gada 4. jūnija SestDiena, apvaicādāmās arī muzeja telpu uzraudzītājām, kādu viņas atceras savu sapņu vīrieti. Mirdzas kundze: "Es viņu pirmoreiz ieraudzīju Gaujienā biedrības nama ballē, tur jau mūsu laikos visas tās saiešanas notika. Viņš mani uzlūdz padancot. Dejot man patika par visu vairāk, es jutu tikai, cik debešķīgi viņš prot tango, lēno valsi un slavfoksi. Ne izskats, ne apģērbs man nelikās svarīgs. Vēlāk, kad apprecējāmies, mani tomēr priecēja, ka vīram ir laba gaume. Toreiz modes kliedziens bija getras no smalka filca. Tādas viņš nēsāja uz kurpēm un vēl dzeltenīgus ādas cimdus." Kristīnes kundze: "Es biju šiverīgs sešpadsmitgadīgs lauku meitēns, kad atbraucu Rīgā pie tantes uz Ziemassvētkiem. Iepirkāmies Consum veikalā. Un tā, apkrāvusies ar paciņām, es saskrējos ar staltu virsnieku. Man patika viņa stāja, pieklājība, elegance un laipnība. It īpaši formas tērps, jo Latvijas armijas virsnieki to prata nest. Pirmoreiz savu nākamo vīru šlipsē un uzvalkā ieraudzīju, kad viņš atbrauca uz laukiem lūgt tēvam manu roku. Tas bija neilgi pirms liktenīgā četrdesmitā gada…"
Vīriešu lietas
Pirms 30 gadiem SestDiena rakstīja...
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.