Esot ārzemēs, ASV tehnoloģiju uzņēmuma Ubiquiti Networks Latvijas filiāles U-Labs vadītājam Kristapam Rikānam visvairāk pietrūka mammas kartupeļu pankūku un iespējas nodarbotos ar savām kaislībām – autosportu un klasisku auto restaurāciju. Audzis un izglītojies Latvijā, darba pieredzi viņš guvis ASV, kur arī iepazinies ar inženieri un Ubiquiti Networks radītāju Robertu Peru, pateicoties kuram atvēris Rīgā pasaules līmeņa uzņēmumu.
U-Labs rada viedās mājas elektronikas iekārtas, un pirmais produkts, kas radīts Latvijā, ir bezvadu tīkla maršrutētājs mājas lietotāju vajadzībām. Kā saka Imanta Ziedoņa fonda pārstāvji par balvas ieguvēju: "Kristaps ir spilgts piemērs jaunajai paaudzei, kas ar dzimtenē un ģimenē gūto pamatu, piesaistot ārvalstu pieredzi un investīcijas, izveidojis mūsdienīgu uzņēmumu ar augstu pievienoto vērtību."
Fragments no intervijas:
Par U-Labs nav atrodama pārlieku plaša informācija. Ko jūs ikdienā darāt, un ar ko nodarbojas uzņēmums?
Ikdienā es vadu 50 inženieru komandu – vadu gan uzņēmumu, gan darbojos kā projektu vadītājs. Reizēm domāju gan par dizainu, gan produktu. Līdz šim mēs mēģinājām sevi pierādīt, tagad man šķiet, ka esam pierādījuši – gan šeit, gan pasaulē. Mēs esam pilna spektra RnD (research and development – izpēte un izstrāde, no angļu val.) centrs, kas spēj radīt faktiski gatavu produktu no idejas līmeņa. Ir ideja, un inženieru komandā ir cilvēki, kas spēj definēt projekta arhitektūru, radīt mehāniku, elektroniku, programmatūru visos līmeņos – draiveri, operētājsistēmas, lietotnes, līdz pat web lapai, kas to projektu spēj pārdot.
Rīgā neveicam ražošanu, un es uzskatu, ka mums arī tas nebūtu jādara. Latvijā ir jāprot radīt idejas, patentēt un tad atdot ražot tiem, kas to prot vislabāk, kur ir resursi, cilvēku darbaspēks.
Piemēram, tai pašai Ķīnai, Filipīnām. Respektīvi mums nevajag kļūt par ražošanas lielvalsti. Latvijā var ražot lietas mazos daudzumos, unikālas lietas, organiskas lietas, bet, kas attiecas uz ātru masu ražošanu, to te nevarēs darīt.
Ja Latvijai nav jābūt ražošanas lielvalstij, kas tad ir tas, kas mums jādara? Kas ir pievilcīgais Latvijā?
Viens ir tas, ka mēs esam neatkarīga, politiski diezgan neitrāla valsts ģeogrāfiski stratēģiskā vietā. Otra lieta – šeit valda miers, kā smejos, dzīvojam kā Dieva ausī – nav tornado, nav zemestrīču, nav indīgu čūsku, nu labi – ir, bet šeit ir droši, paldies Dievam, nav arī terorisma. Mums ir stabila ekonomika, mēs esam Eiropas Savienībā un NATO, un tas ir svarīgi. Tie, kas domā citādi, domā nepareizi. Treškārt, mums ir spēcīgi cilvēki visās jomās – kultūrā, sportā un arī inženiertehnikā, mēs spējam radīt fantastiskas lietas. To visu vajag izmantot. Ar to arī Latviju var "pārdot". Pārdot ideju, ka šeit var kaut ko investēt, un to vajag darīt aktīvāk. Vajag saglabāt virzienu uz Rietumiem, Ziemeļameriku, Āziju.
Pieminējāt, ka cieši strādājat ar mātesuzņēmuma radītāju.
Jā, man paveicās, ka es iepazinos ar ļoti talantīgu un veiksmīgu inženieri Robertu Peru. Viņš ir bijušais Apple inženieris – es uzskatu, ka viens no tāda līmeņa cilvēkiem kā Īlons Masks vai Marks Zakerbergs. Varbūt kādu dienu viņš būs nākamais Stīvs Džobss. Dzīvoju ASV ilgu laiku, un dzīve piespēlēja iespēju iepazīties. Ikdienā strādāju ar viņu un daudz mācos. Strādāt ar šāda kalibra cilvēku ikdienā kopā pie idejām, pie produktiem jebkuram šeit Rīgā ir vienkārši fantastiska iespēja! Es gan nesaku, ka Latvijā nav tik krutu un talantīgu džeku, bet pasaules mērogā viņi vēl nav nokļuvuši.
Ubiquiti Networks mātesuzņēmums, pēc pēdējiem datiem, ir lielākais bezvadu pieejas punktu tehnoloģiju ražotājs pasaulē. Tas, ko mēs darām Rīgā, nav saistīts ar to, ko dara mātesuzņēmums. Rīgā izstrādājam produktus mājas lietotājam, visādas gudras iekārtas, par ko nevaru tagad daudz stāstīt, bet ik pa brīdim redzēsiet jaunus interesantus produktus, kuriem ir ASV kompānijas logo, bet tas ir produkts, kas radīts šeit.
Sanāk – tas ir jūsu nopelns, ka uzņēmums ir šeit?
Jā. Ar Robertu iepazinos ASV. Šeit no nulles dibināju visu. Atgriezos 2014. gada ziemā, uzrunāju dažus savus paziņas un izveidoju nelielu komandu. 2014. gadā bijām tikai pieci cilvēki. Sākums kā vienmēr bija grūts. 2015. gadā komanda bija izaugsi līdz apmēram divdesmit pieciem cilvēkiem, un pagājušo gadu noslēdzām ar nepilniem 50 inženieriem.
Kā atrast labus inženierus?
Labi inženieri mūsdienās ir ļoti dārgi. Inženieri paši to ir ļoti labi sapratuši, tā reizēm ir problēma, jo ir arī inženieri, kas nav labi, bet viņi sevi pielīdzina labajiem. Tā vispār ir interesanta lieta – bija laiki, kad inženierus nenovērtēja un tā bija slikti atalgota profesija. Es gan esmu pārāk jauns, lai atcerētos, kad tas mainījās, bet tagad tas ir pilnīgi citādi. Īpaši tas attiecas uz inženieriem, kas spēj radīt produktus. Tagad viss nostājas pareizajās vietās, ja tu tiešām esi gājis to ceļu – mācījies fiziku, matemātiku, pabeidzis visas tās skolas –, tas ir pareizi, tā ir jābūt.
Bet ir grūti noķert labus darbiniekus, šī problēma ir ļoti aktuāla Silīcija ielejā ASV, kura ir tā inženieru meka un kur ir sabraukuši ļoti daudzi – gan labie, gan "viltotie", bet ar labu CV. Un ko viņi dara? Viņi staigā pa uzņēmumiem. Ja izdodas iekļūt labā kompānijā un noturēties kādu brīdi, tad viņam ir ieraksts, ka viņš ir strādājis, piemēram, Google. Kad viņu atlaiž, viņu paņem citur, jo viņš ir strādājis Google. Bet katru reizi, kad viņš iet uz citu kompāniju, viņam palielina algu. Tā algas ir uzkāpušas kosmosā.
Amerikāņu kompānijas tagad veido jaunas Silīcija ielejas, piemēram, Kolorādo, Teksasā vai Masačūsetsā, tur algas nav tik lielas. Vēl viņi meklē komandas citur pasaulē, protams, arī Eiropā. Latvijā gan ne, jo Latvija ir maziņa, mums ir maz cilvēku. Bet tāpēc mums ir svarīgi viņus motivēt un noturēt. Labāk, lai tā kompānija ir šeit un arī cilvēks strādā šeit. Man ir izdevies arī atvilināt cilvēkus uz mājām. Ja cilvēki zina, ka viņi var strādāt tāda mēroga uzņēmumā šeit uz vietas, ka nav jābrauc projām, viņi ir ļoti priecīgi un labprāt pievienojas komandai.
Visu interviju ar Kristapu Rikānu lasiet žurnāla SestDiena 26. maija - 1. jūnija numurā!
smart
smart