Ministres preses pārstāve Agnese Korbe vairās paust skaidru ministres pozīciju par vai pret mācībām tikai latviešu valodā, akcentējot, ka šis jautājums jāpārrunā ar izglītības praktiķiem, taču būtiski esot pabeigt iesāktās izglītības reformas. Programmas Iespējamā misija direktore Zane Oliņa norāda, ka nevajadzētu eksperimentēt, bet gan izvērtēt līdzšinējo pieredzi, to, vai valodas dēļ bērniem ir atšķirīgi akadēmiskie sasniegumi un kādas ir krievvalodīgo bērnu latviešu valodas prasmes, jo bērni daudz iemācoties uz ielas, nevis skolā. Valsts pārbaudījumu rezultāti liecinot, ka krievvalodīgie vidusskolu beidzēji latviešu valodu ir apguvuši labi un akadēmiskos sasniegumus viņu mācības valsts valodā neietekmējot, tomēr Izglītības un zinātnes ministrijai neesot informācijas par to, vai visi bērni būtu gatavi mācībām latviski. Teorētiski pašlaik bērniem nav jāprot latviešu valoda, lai viņi varētu mācīties 1.klasē, tāpēc, visticamāk, būtu nepieciešami kādi priekšdarbi arī attiecībā uz pirmsskolas izglītību, pieļauj A.Korbe.
Ja bērni ģimenē nerunā latviski, sākt mācības 1.klasē latviešu valodā viņiem būs pārāk grūti, stāsta Rīgas 13.vidusskolas direktore Ludmila Krutikova. Viņasprāt, bērnu vecākiem, kuri maksā nodokļus, ir arī jādod iespējas izvēlēties, kādā valodā izglītosies viņu atvase. Šādām pārmaiņām nebūtu gatavi arī pedagogi. Tomēr L.Krutikova pieļauj, ka vidusskolas klasēs, kur jau tagad krievu skolās 60% stundu notiek latviski, būtu iespējams tuvākajā nākotnē pāriet uz mācībām tikai valsts valodā. Tam piekrīt arī M.Golubeva, taču argumentus pilnīgai pārejai uz mācībām tikai latviešu valodā vai arī krievu skolu nefinansēšanai no valsts budžeta viņa neredz. Viņa arī iesaka nodalīt politisko dienaskārtību no izglītības politikas, jo esot skaidrs, ka TB/LNNK, kuras pozīcijas šobrīd nav tik spēcīgas, ir jānāk klajā ar kādu piedāvājumu, kas atbilstu tās pozīcijai, bet no izglītības politikas viedokļa «būtu dīvaini, ja šādas pārmaiņas notiktu tagad».