Tieši no Kopenhāgenas konferences iznākuma būs atkarīgs, kādu palīdzības apjomu nabadzīgās valstis saņems no Eiropas Savienības (ES). ES līderi par to spriedīs ceturtdien samitā Briselē.
Nabadzīgo valstu galvenās bažas izraisīja ANO klimata konferences namatēvu dāņu priekšlikumi cīņai pret klimata izmaiņām un globālo sasilšanu. Attīstības valstu pārstāvji un vides aizstāvji sūkstās, ka dāņi sarunām piedāvā priekšlikumus, kas ļautu bagātajām valstīm tikai nedaudz samazināt kaitīgo izmešu daudzumu, kamēr nabadzīgās valstis tiktu ierobežotas bargāk, raksta AP. Šis priekšlikums esot paredzēts, lai apmierinātu bagāto un ietekmīgo valstu vajadzības, nevis palīdzētu to valstu vairākumam, kas pieprasa godīgu risinājumu, uzskata Pasaules Dabas fonda pārstāvis Kims Karstensens.
Kā zināms, tieši mazās salu valstiņas un nabadzīgās valstis visskarbāk izjūt klimata izmaiņas, kas veicina ūdens līmeņa palielināšanos okeānos, daudzos reģionos rada aizvien lielāku sausumu, apdraudot pārtikas audzēšanu. Tādēļ attīstības valstīm šķiet smieklīga summa, ko bagātās valstis (kuras ir arī lielāko piesārņotāju vidū) ir gatavas tām piešķirt cīņai pret klimata izmaiņām.
Līdz šim no pasaules «varenajiem» izskanējis piedāvājums ik gadu nabadzīgajām valstīm piešķirt 10 miljardus dolāru (4,7 miljardi latu). 135 attīstības valstu bloka pārstāvis Lumumba Diapings uzskata, ka šī summa nobāl vairāk nekā triljons dolāru (aptuveni 470 miljardi latu) priekšā, kas piešķirti dažādu finanšu institūciju glābšanai. «Ja mēs runājam par lielāko risku cilvēcei, kā jūs izskaidrosiet šos 10 miljardus?» vaicā L.Diapings. «Par desmit miljardiem nenopirkt zārkus visiem attīstības valstu iedzīvotājiem?»
Zināms, ka ES galotņu sanāksmē ceturtdien tiks dota zaļā gaisma finansiālās palīdzības sniegšanai nabadzīgajām valstīm cīņai ar klimata izmaiņām. Ar šo soli ES vēlas pārliecināt citas lielvaras nonākt pie vienota viedokļa Kopenhāgenas konferencē.
Vēl nav izlemts, kāds būs palīdzības apjoms. Tas atkarīgs no ANO klimata samita iznākuma. Eiropas Komisija gan norādījusi, ka no 2010. līdz 2012.gadam ES konkrētajam mērķim varētu piešķirt līdz septiņiem miljardiem eiro (4,9 miljardi latu), vēsta DPA.
Tomēr vairākas ES dalībvalstis, arī Latvija, paudušas viedokli, ka šai naudai jānāk no to valstu budžeta, kuras šādus tēriņus var atļauties.