Līdz ar to Latvija gatavos atvainošanās vēstuli Itālijai premjeru līmenī un Ekonomikas ministrijas (EM) vai Ārlietu ministrijas (ĀM) uzdevums būs atvainoties Expo Milano 2015 rīkotājiem, klāstīja premjere Laimdota Straujuma (Vienotība). Savukārt Kultūras ministrijai būs jāmeklē iespējas, lai, pēc L. Straujumas vārdiem, projektā strādājušie kultūras cilvēki «nebūtu uzmesti» un citos kultūras pasākumos varētu izmantot viņu veikumu, tajā skaitā skaņdarbus, kā arī Latvijas paviljona koncepciju.
«Kad mēs iemācīsimies beidzot organizēt lielos projektus? (..) Šis ir ļoti nepatīkams lēmums,» pēc lēmuma pieņemšanas izteicās L. Straujuma, par pozitīvu piemēru minot nule notikušos Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumus.
Kaismīgas diskusijas par Latvijas dalību Expo ilga vairāk nekā stundu. Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzsvēra, ka līdz šim apmaksātos pasākumus dalībai Expo varētu izmantot citos pasākumos, piemēram, Latvijas valsts simtgades svinību ietvaros. D. Reizniece-Ozola ir pārliecināta, ka atlikušo trīs mēnešu laikā līdz izstādes sākumam nav iespējams kvalitatīvi sagatavoties, tāpēc turpināt šo neveiksmīgi vadīto procesu nav vēlams. Pēc viņas teiktā, kļūdas projekta vadībā skaidros EM dienesta izmeklēšanā.
Turpretī ĀM valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs norādīja, ka lēmums pilnībā atsaukt dalību izstādē būs negatīvs valsts starptautiskajai reputācijai, kā arī divpusējām attiecībām ar Itāliju. A. Pildegovičs arī, runājot par negatīvajām sekām pēc dalības Expo atsaukšanas, pieminēja, ka Itālijas karavīri NATO misijas ietvaros patlaban patrulē Baltijas gaisa telpā. Šī replika gan raisīja vairāku ministru sašutumu. Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) teica, ka ar to ĀM pāršāvusi «pāri jebkurai strīpai», savukārt aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) aicināja šīs lietas nesaistīt.