Agri vai vēlu tirgus attīstīsies, jautājums, cik strauji tas notiks,» sarunā ar Dienu vērtē Latvijas Auto asociācijas viceprezidents Ingus Rūtiņš.
Pērn Latvijā pirmreizēji reģistrēts 16 114 jaunu pasažieru auto un vieglā komerctransporta līdzekļu ar svaru līdz 3,5 tonnām, kas ir par 7% vai 1123 vienībām vairāk nekā 2014. gadā. Izaugsme bijusi galvenokārt uz pasažieru auto skaita rēķina, sasniedzot 13 766 pārdoto vienību skaitu pret 12 452 auto 2014. gadā, bet vieglā komerctransporta sektors piedzīvojis lejupslīdi par 8% vai 187 spēkratiem, sasniedzot 2348 vienības, vēsta Latvijas Auto asociācijas apkopotie dati.
Vairāk nekā Šveicē
Latvijā vieglo pasažieru automobiļu zīmolu Top 5 pērn piedzīvojis izmaiņas - Nissan pakāpies no piektās uz trešo vietu un Ford, ienākot pirktāko zīmolu piecniekā, licis to atstāt Peugeot. Līderis nemainīgi ir Volkswagen (pārdotas 1979 automašīnas) ar tirgus daļu 14,4%, tradicionāli otrā vietā ir Toyota (1631 auto, 11,8%), kam seko Nissan (1460 automašīnas, 10,6%), Škoda (1014 auto, 7,4%), Ford (819 automašīnu, 5,9%).
Savukārt komerctransporta Top 3 sastāv no Volkswagen (592 automašīnas), ar tirgus daļu 25,2%, Renault (367 automašīnas, 15,6% liela tirgus daļa) un Peugeot (257 spēkrati, 10,9% tirgus daļas).
«Tirgus turpina iepriekšējos gados novēroto koncentrāciju Top 10 zīmolu virzienā, iepriekšējā gadā sasniedzot 70,5% no visām reģistrācijām,» norāda Latvijas Auto asociācija. Līdzīga zīmolu struktūra ir arī šā gada janvārī - Latvijā populārākie auto zīmoli bijuši Volkswagen ar 13,2% tirgus daļu, Toyota (tirgus daļa - 12,3%), Škoda (tirgus daļa - 8,2%), kam seko Nissan, Renault un Peugeot. Vislielāko tirgus daļas īpatsvara kritumu piedzīvojis BMW, kura tirgus daļa noslīdējusi līdz 4%, bet tam par skaidrojumu ir ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē saistītās auto piegādes pagājušā gada janvārī.
Populārākie pasažieru auto modeļi ir bijuši Nissan Qashqai (866 automašīnas), Volkswagen Passat (578), Volkswagen Golf (411). Reģistrācijas datos gan topa trešajā vietā ir mazais apvidnieks Škoda Yeti, tomēr trīs ceturtdaļas no šiem auto ir reeksportēti, kas neļauj to objektīvi vērtēt kā Latvijas klientu izvēli Nr. 3. Populārāko vieglo komercautomobiļu tops palicis pilnībā bez izmaiņām salīdzinājumā ar 2014. gadu - Volkswagen Caddy (281), Renault Master (196) un Toyota Hilux (173).
Savukārt privātpersonu pirktāko modeļu Top 5 četri ir dažāda izmēra apvidus auto - pērn privātpersonu pirktākie auto bijuši Nissan Qashqai (366), Nissan Juke (162), Toyota RAV4 (147), kam seko Volkswagen Golf (119) un Opel Mokka (118). Apvidus auto ar visu četru riteņu piedziņu popularitāte Latvijas auto tirgū saglabājas viena no visaugstākajām Eiropā. Pērn tā turpinājusi pieaugt, gada vidū pārsniedzot 42%, kas ir vairāk nekā Šveicē, valstī ar lielāko apvidus auto tirgu Eiropā. «Nav indikāciju, ka šī daļa samazināsies,» pauž Auto asociācijas pārstāvis. Līdz ar apvidus auto popularitāti pērn šī segmenta spēkrati bijuši arī zagtākie Latvijā, liecina Autonama un Valsts policijas dati. 2015. gadā Latvijā 10 no 12 nozagtajām automašīnām bijuši tieši apvidus auto ar Toyota Land Cruiser, Toyota RAV4 un BMW X5 priekšgalā.
Premium tirgus daļa pērn bijusi 13,3% un palikusi principā bez izmaiņām, noslīdot vien par 0,5%. Šī tirgus daļa atkarīga no tirdzniecības kampaņām apvidus auto klasē, tāpat vēl jāņem vērā tas, ka pērnā gada pēdējos mēnešos pasūtītie spēkrati piegādāti tikai šogad.
Par kopējā autoparka veselības stāvokli gan visbūtiskāk liecina mazo un kompaktklases auto tirdzniecība. 2014. gadā šīs klases pārdošanas apjomi pieauga līdz ar ievērojamu skaitu reģistrētu elektroautomobiļu, kas pērn vairs nav fiksēts, taču noteicoši bijuši citi apstākļi. Viens, kas to ietekmējis, ir ievērojams spēkratu reeksporta apjoms tā dēvētajā mini klasē. I. Rūtiņš arī uzsver, ka būtisku lomu spēlējuši arī spēcīgi jaunpienācēji kompaktklases un mazauto pulkā - Hyundai i20, Opel Corsa un Nissan Pulsar. Šis auto ierindojies 4. vietā kompaktauto pārdošanas tabulās un «sevi apsteigt ļāvis tikai zīmoliem ar ilgstošu pieredzi un vēsturi šajā segmentā», teic viena no Nissan tirgotāju Norde auto pārstāve Līga Ļoļa.
«Savu īpatsvaru nedaudz palielinājuši hečbeki un universāļa virsbūves tipa automobiļi, kas liecina par racionāliem klientu lēmumiem,» par pircēju izvēli stāsta Moller Auto Volkswagen zīmola vadītājs Baltijas valstīs Māris Jansons.
Savukārt kravas auto svara kategorijā virs 3,5 tonnām un autobusu tirgū piedzīvota būtiska atdzīvošanās pēc ļoti kritiskām 2014. gada beigām ne tikai Baltijā, bet visā Eiropā. Izaugsme skaidrojama ar Krievijas un Ukrainas konflikta radītajiem ģeopolitiskajiem sarežģījumiem, bēgļu krīzi un pārvadātāju diskutablo spēju piemēroties jaunajām iespējām.
Ir mainījusies pārvadājumu struktūra, un tie, kuri spējuši piemēroties Rietumeiropas pārvadājumu nosacījumiem un nomainījuši autoparku, pārejot uz Euro 6 standarta motoriem, kas atvieglo iebraukšanu konkrētās zonās ap pilsētām un samazina ceļu lietošanas izmaksas. Latvijā tirgus pieaugumu pamatā radījis dažu lielo autopārvadātāju autoparku nomaiņas cikliskums.
Līzinga pielietojums
Jaunu auto tirgū augusi līzinga daļa privātpersonu segmentā, kas līdz ar lietotu automašīnu tirgū pirmoreiz reģistrētu piecus - septiņus gadus vecu spēkratu skaita sarukšanu un vēl vecāku auto pārdošanas rādītāju nemainību liecina par autoparka atjaunošanos Latvijā. «Daudzi Latvijas iedzīvotāji atraduši finansiālu risinājumu, lai pārsēstos jaunās automašīnās. Turklāt automašīnu pārdošanas kampaņas mūsu valstī notiek bieži, un tās ir agresīvas,» pauž I. Rūtiņš. Tam piekrīt arī auto tirgotāji. Norde Auto pārstāve L. Ļoļa vērtē, ka jaunu auto tirgotāji nesnauž, visu laiku piedāvājot jaunus modeļus, piedāvājumus, akcijas. «Lai noturētos, jābūt modriem un ātri jāreaģē uz klientu vēlmēm,» uzsver L. Ļoļa.
Savukārt Moller Auto pārstāve, Audi zīmola vadītāja Latvijā un Lietuvā Ilze Grase-Ķibilde norāda uz neatslābstošu konkurenci arī premium auto tirgū. «Izpārdošanas un īpašie piedāvājumi tiek reklamēti ik uz soļa, to ignorēt ir visai grūti, vienlaikus esot vienam no visvairāk pirktajiem premium zīmoliem Latvijā.» Viņa atzīst, ka aizvadītā gada sākumā Audi pārdošanas panākumus ietekmējis tas, ka salonos jau ilgāku laiku gozējušies iepriekšējie auto modeļi un aizkavējusies to nomaiņa uz jaunākajiem spēkratiem. Pašreizējo pieprasījumu I. Grase-Ķibilde raksturo ar «nemainīgām vērtībām» - «joprojām pieprasītākie modeļi ir Audi Q7, Audi Q5, Audi A6, un šobrīd sevi sāk pieteikt arī jaunās paaudzes Audi A4».
Apdrošinātāju dati liecina, ka nedaudz pieaudzis arī pērn parakstīto un izmaksāto obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas (OCTA) un KASKO polišu skaits. Pērn parakstītas KASKO polišu prēmijas par 66,7 miljoniem eiro (+ 6,8%, salīdzinot ar 2014. gadu), bet izmaksātas par 47,1 miljoniem eiro (+15,1% vairāk nekā iepriekšējā gadā). Savukārt OCTA prēmijas parakstītas par 56,6 miljoniem eiro (5,7% vairāk nekā 2014. gadā), bet izmaksātas OCTA atlīdzības par 41,3 miljoniem eiro (arī par 5,7% vairāk nekā 2014. gadā), rāda Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotie dati, no kuriem secināms, ka satiksmes dalībnieku pērn bijis vairāk nekā pirms gada. Tiesa, šajās statistikas ailēs darījumi ar jaunajiem auto atsevišķi nav nodalīti.
Dīzeļu popularitāte plok
Latvijā vēsturiski populāra izvēle ir auto ar dīzeļdzinējiem. Latvijā pirmreizēji reģistrētu lietotu automobiļu tirgū dīzeļmotoru īpatsvars ir vēl nedaudz pieaudzis, liecina Auto asociācijas apkopotā statistika. «Dīzeļu uzvaras gājiens patiesībā nav pamatojams ar automobiļu dzīves cikla izmaksām un nobraukto kilometru skaitu Latvijā,» nenoguris atgādina I. Rūtiņš.
Tomēr auto tirgotāju pārstāvji par dīzeļu popularitāti runā atšķirīgi - populārāki kļūstot ar benzīna motoriem aprīkoti auto, bieži ar automātisko pārnesumkārbu, stāsta Norde Auto pārstāve L. Ļoļa. «Patiesībā dīzeļu popularitātes fenomens Latvijā ir pieņēmums, kurš nav balstīts uz tendencēm jauno automobiļu tirgū. Sākot ar 2013. gadu, kad no kopā reģistrētajiem jaunajiem pasažieru automobiļiem ar dīzeļdzinēju bija 51%, jau 2015. gadā tie bija 45%, kamēr benzīna dzinēju īpatsvars pieauga līdz 52%,» stāsta Moller Auto Volkswagen zīmola vadītājs Baltijas valstīs M. Jansons. Šī tendence novērojama arī Lietuvā un Igaunijā. Tas skaidrojams ar benzīna dzinēju attīstību gan mazāka degvielas patēriņa, gan izmešu samazināšanas jomā. Tāpat liela nozīme ir normatīviem, piemēram, Eiropā ieviestā vides nodeva, līdz ar ko dīzeļdzinēji kļuvuši dārgāki un mazāk vilinoši pircējiem.
Nevar nepieminēt plaši diskutēto jautājumu par Volkswagen izmešu skandāla iespējamo ietekmi uz auto pārdošanu pasaulē. «To, kāda reāli ir šī ietekme, mēģina prognozēt daudzi, bet pateikt nevar neviens,» pauž I. Rūtiņš. Viņš atsaucas uz auto tirgus analītiķiem daudzviet pasaulē, kuri uzdod jautājumu, uz kuru pagaidām nav atbildes, par to, vai Volkswagen nenāksies daudzās valstīs atpirkt dīzeļauto, kā, piemēram, tiek apsvērts darīt ASV.
Tādā gadījumā, milzīgam automobiļu skaitam nonākot otrreizējā tirgū, kopējais cenu līmenis noslīdētu lejup. Tas ietekmētu arī jaunu auto tirgu, jo, krītot viena - četrus gadus vecu auto cenai, līdzsvara noturēšanas vārdā varētu nākties pazemināt arī jaunu Volkswagen cenas. Tad, visticamāk, līdzīgi būtu jārīkojas citiem auto ražotājiem. Šāda veida dempings auto tirdzniecības nozarei ilgtermiņā būtu pamatīga inde, uzsver Auto asociācijas pārstāvis.
Nodokļu izmaiņas
Iespaidu uz jauno auto nozari atstājis arī «jampadracis ar sen plānotajiem un ilgi slēptajiem nodokļu izmaiņu gājieniem, ko pieņēma Saeima», kritiski norāda I. Rūtiņš. Iepriekš neatskaitāmā PVN daļa bija 20% no PVN summas, bet kopš 1. janvāra tā ir 50% no PVN summas, kas izmaina uzņēmumu naudas plūsmu un autoparka uzturēšanu.
«Šīs nodokļu izmaiņas ieviestas bez konkrēta mērķa, ko sagaidīt no auto tirgus, no autoparka. Tas vedina domāt, ka tās ieviestas vien kā kases aparāts valsts budžeta uzpildīšanai,» situāciju kritiski vērtē Auto asociācijas pārstāvis.
Tomēr, neskatoties uz šīm nodokļu izmaiņām un citiem faktoriem, auto tirgotāju nākotnes prognozes ir pozitīvas. Līdz ar attīstības tendencēm ekonomikā šajā gadā prognozēta jaunu auto tirdzniecības izaugsme par 5%-10%.