Plēsējs Krievija
«Manuprāt, valstis šajā reģionā [Baltijas jūras - red.] sarunās ar Krieviju mēdz pārlieku bieži «ieņemt pozu»,» konferencē sacīja Eiropas Politikas analīzes centra eksperts Marcins Zaborovskis un norādīja uz nekonstruktīvu un kareivīgu attieksmi. Jāatgādina, ka pēdējos gados kopš Krievijas agresijas Ukrainā Baltijas valstu amatpersonas bieži izteikušās skarbi - visbiežāk Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite. LĀI direktors Andris Sprūds Dienai gan norādīja, ka M. Zaborovska komentāru nevajadzētu uztvert kā kritiku, bet gan drīzāk atgādinājumu, ka «mūsu attiecības ar Krieviju nav tikai mūsu, bet arī mūsu partneru».
Poļu eksperts M. Zaborovskis gan nenoliedza potenciālo apdraudējumu no Krievijas - viņš to salīdzināja ar plēsēju, kuru atturēt no uzbrukumiem var, demonstrējot, ka potenciālais upuris ir gana bīstams. Līdzīgās domās bija arī Viļņas Universitātes asociētā profesore Margarita Seselgite, kura gan uzsvēra, ka ar Krieviju var diskutēt, bet tad Baltijas valstīm vienlaikus jābūt pārliecinātām, ka tās ir pasargātas, jo lielās kaimiņvalsts militārās mācības un darbības pie robežas rada bažas.
Dažādās perspektīvas
Arī citi sarunā iesaistītie aicināja uz dažādu skatpunktu izpratni. Piemēram, Krievijas Valsts humanitāro zinātņu universitātes asociētais profesors Sergejs Markedonovs skaidroja, ka uz Krievijas politiku nevar skatīties kā uz «viengabalainu masu». Viņaprāt, nevar runāt par Krievijas politiku kā par Putina politiku vai lielvalsts ārpolitiku saukt par revanšisma politiku. Eiropas Līderības tīkla direktors brits Īans Kērns arī uzskata, ka pārāk bieži Rietumi skatās uz Krieviju ar pārliecību, ka tā kļūdās un ka «viss, ko tā dara, ir nepareizs». Pēc eksperta domām, šī situācija nebūt nav tik vienkārša: rietumvalstis piesauc Krimu un Gruziju, bet Krievija - Irāku, kur 2003. gadā pēc divus gadus iepriekš notikušā teroristu uzbrukuma ASV Dvīņu torņiem iebruka amerikāņu vadītā koalīcija, kurā piedalījās arī britu spēki.
Savukārt bijušais Vācijas Ārlietu ministrijas Vācijas un Ziemeļamerikas attiecību koordinators Karstens Foigts uzdeva retorisku jautājumu - kas notiktu Eiropā, ja Vācija ar starptautiskajiem līgumiem un valstu robežām rīkotos tik liberāli kā Krievija? A. Sprūds Dienai norādīja, ka dažādu ES un NATO partneru izpratne par notikumiem ar Krieviju var krietni atšķirties, jo, piemēram, dienvidu valstīm tā ir mazāk aktuāla tēma, tāpēc nepieciešams būt korektiem, bet arī ļoti skaidri runāt par potenciālajiem draudiem.
Pārdzīvot konfliktu
Krieviju un Rietumus sagaida vēl dziļāka sadursme, uzskata I. Kērns. Viņaprāt, galvenais jautājums ir, vai šī konfrontācija būs kontrolēta vai nekontrolēta. Uzdevums ir to «izdzīvot», un tam esot nepieciešami vairāki mehānismi, piemēram, ieroču kontrole, diskusijas un vienošanās.
«Ir vajadzīgs iegūt laiku, lai sāktu sarunas ar Krieviju par fundamentālākām lietām un problēmām,» minēja I. Kērns. Atsaucoties uz militāro lidmašīnu, kas aprīlī bīstami zemu pārlidoja pāri ASV eskadras mīnukuģim, viņš arī uzdeva jautājumu - kas notiktu, ja Krievijas lidmašīnai pēkšņi būtu gadījušās kādas tehniskas problēmas un tā būtu ietriekusies ASV kuģī? Nedrīkst aizmirst, ka Krievija ir kodollielvalsts, viņš piebilda.