Kad 2013. gadā A. Krauze ierosināja izsludināt tautas nobalsošanu, lai noteiktu, ka Latvijā lauksaimniecības un meža zeme var piederēt tikai Latvijas pilsoņiem vai komersantiem, kuri pilnībā pieder Latvijas pilsoņiem, viņš bija viens no Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) līderiem. Tagad A. Krauze ir Saeimas deputāts un arī premjera parlamentārais sekretārs, kurš vada Zaļo un Zemnieku savienību, kas ir valdošā partija.
Mandātu un iesniegumu komisija, kurai jālemj par kolektīvā iesnieguma tālāko virzību, trešdien nolēma nodot inciatīvu izvērtēšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, kurā jau ir atvērts likums par zemes privatizāciju lauku apvidos. Atskatoties pagātnē, jāatgādina, ka laikā, kad pēc A. Krauzes iniciatīvas sākās parakstu vākšana, šajā likumā vēl nebija noteikti stingrāki zemes iegādes kritēriji, kas pēc tam tika izdarīts, jo 2014. gada 1. maijā beidzās pārejas periods, pēc kura Eiropas Savienības valstu pilsoņi un ES reģistrētās juridiskās personas zemi Latvijā varēja brīvi iegūt īpašumā. Lai pasargātu vietējos lauksaimniekus, Saeima noteica stingrākas prasības tiem, kas vēlēsies iegādāties īpašumā zemi.
Zemkopības ministrijas pārstāvis R. Arnītis komisijas sēdē atgādināja, ka Eiropas Komisija jau ir ierosinājusi pārkāpumu procedūru par Latvijā noteikto zemes iegādes regulējumu, kurā kā viena no prasībām potenciālajiem zemes īpašniekiem ir iegūta lauksaimnieka izglītība. Turklāt tagad Latvija ir arī Ekonomiski attīstīto valstu organizācijā OECD, un tas nozīmē, ka no 2019. gada arī šo valstu pilsoņiem būs brīvas iespējas iegūt īpašumā Latvijas zemi. «Mēs varam tikai noteikt kritērijus, bet nevaram paredzēt ierobežojumus,» uzsvēra R. Arnītis, rosinot kolektīvo iesniegumu skatīt reizē ar Tautsaimniecības komisijā jau atvērtajiem likuma grozījumiem lauku zemes privatizācijas likumā.
Mandātu komisijas sēdē piedalījas arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) priekšsēdis Edgars Treibergs (ZZS) un Zemnieku saeimas eksperts Mārtiņš Trons, kuri ar izpratni izturējās pret Latvijas kā ES dalībvalsts saistībām. M. Trons tikai uzsvēra, ka aptuveni 15% Latvijas zemes jau pieder ārzemniekiem, bet atsevišķos novados šīs platības pārsniedz 35%. «Kritēriji ir pārāk maigi, un tie ir jāpadara stingrāki,» uzskata M. Trons. E. Treibergs norādīja, ka ir valstis, kurās ir vēl stingrākas prasības tiem, kas vēlas iegādāties zemi. «Taču tagad rīkot referendumu nebūtu prātīgi,» piebilda LOSP līderis.
R. Arnītis uzskata - cilvēkos esot jārada sajūta, ka zemei ir jābūt to pilsoņu rokās, kam pieder šī valsts. Taču komisijas sēdē klātesošie arī secināja, ka Latvijas zemnieki nonāca nelīdzvērtīgā situācijā ar ārzemniekiem, jo viņiem nebija tādas rocības, lai varētu paši nopirkt zemes, ko minēja arī deputāts Jānis Vucāns (ZZS). Atspaids lauksaimniekiem ir tagad izveidotais Latvijas Zemes fonds, kas piedāvā atpirkt zemes no īpašniekiem, kuri tās nevar izmantot lauksaimnieciskajā ražošanā, bet pēc tam fonds šo zemi var pārdot vai iznomāt zemniekiem.