Izstāde Nenorunātās tikšanās, kas guvusi lielu apmeklētāju atzinību un tikusi izvirzīta Latvijas sabiedrisko mediju apbalvojumam Kilograms kultūras, kā arī starp nozīmīgākajiem notikumiem izcelta starptautiskajā laikmetīgajai mākslai veltītajā izdevumā Artforum, pievērsās zinātniskās fantastikas ietekmei Latvijas kultūrtelpā pagājušā gadsimta otrajā pusē. Izstādē bija skatāmi mūsdienu mākslinieku darbi, kuros, iztēlojoties alternatīvas nākotnes iespējas, izcelti šobrīd aktuāli feminisma, ekoloģijas un politikas jautājumi. Projekta nosaukums Nenorunātās tikšanās tika aizgūts no Brāļu Strugacku tāda paša nosaukuma stāstu krājuma, kas izdots Rīgā 1987. gadā.
Padomju periodā zinātniskā fantastika bija ideoloģijas atbalstīts žanrs, kas manifestēja progresa un zinātnes attīstības virzītas utopijas, sasaucoties ar komunisma paradigmu un idejām. Tomēr arī šeit tika ievērota stingra cenzūra, neļaujot izvirzīties idejām, kas izjautā varas sistēmu un tās mehānismus. Intriģējošs piemērs ir no 1975. līdz 1982. gadam Rīgā, Zinību namā, sarīkotās četras grafikas izstādes ar nosaukumu Zinātne un zinātniskā fantastika, kurās piedalījās tādi mākslinieki kā Maija Dragūne, Aleksandrs Dembo, Māris Ārgalis, Malda Muižniece, Māra Rikmane, Dzidra Ezergaile, Juris Poikāns, Kirils Šmeļkovs, Inārs Helmūts, Arturs Ņikitins, Genādijs Suhanovs un citi, savos darbos piedāvājot gan kosmosa apgūšanas, zinātnes un tehnoloģiju revolūcijas, gan ekoloģisko draudu un citas nākotnes interpretācijas.
Viens no būtiskiem izstādes scenogrāfijas elementiem bija stikla smiltis, kas klāja divas izstādes zāles, veidojot ainavu, kas atsaucas uz brāļu Strugacku zinātniskās fantastikas stāstu Pikniks ceļa malā un Andreja Tarkovska filmu Stalkers. Scenogrāfiju izstrādāja arhitektu birojs ĒTER, izmantojot uzņēmuma Priekuļu bloks ražotās stikla granulas. Kopā tika izmantoti 60 tūkstoši tonnu stikla smilšu, kuru transportēšanu no izstādes demontāžas posmā veica teritorijas labiekārtošanas uzņēmums Tec Pro Construction.