Skaņu meža desmitgades noslēguma koncerts

Luiziānā dzimusī Džūliana Bārvika stilistiki mīt folkmūzikas un elektronikas krustcelēs un skaņdarbus veido, dzīvajā režīmā vairākos slāņos ierakstot savus dziedājumus, tādā veidā radīdama ēteriskas, sapņainām balss cilpām piesātinātas dziesmas. Skanējumā tās ir radniecīgas gan pacilājošai baznīcas kora mūzikai, gan tādām mūsdienu neatkarīgās mūzikas parādībām kā Grouper un How to Dress Well, kā arī Braiena Īno ambientās mūzikas un grupas Cocteau Twins darbiem. Par vienu no būtiskākajām ietekmēm uz savu darbu Bārvika sauc laukos pavadīto bērnību un klausīšanos vietējās baznīcas kora dziedājumos. Bārvikas pērn izdotais pirmais albums The Magic Place izpelnījās labvēlīgus kritiķu vērtējumus par tā pastorāli atmosfērisko un reizē mundro skanējumu.Džūlianas Bārvikas uzstāšanās notiek Anglikāņu baznīcā, jo mūziķes radošo pieeju raksturo interese pret vietām ar savdabīgu akustiku, atbalsīm un citiem efektiem, ko telpa rada dzīvās mūzikas izpildījumos. "Tieši telpas veidojušas manu perspektīvu uz to skanējumu, ar kuru man patīk strādāt. Bērnībā daudz laika pavadīju vietējā baznīcā, kur man patika dziedāt. Un pēc tam jau tās bija garāžas, trepjutelpas, vannasistabas – jebkura vieta, kurā radās interesantas reverbācijas," viņa stāsta. Runājot par mūziku, Džūliana Bārvika saka: "Sajūta, ko es no tās saņemu, ir brīnišķīga – savdabīga reibuma sajaukums ar savādu smagumu, ne gluži skumjām." Šie vārdi arī labi raksturo pašas Bārvikas mūzikas radīto noskaņu. VDR andergraunda zīmēRoberts Lipoks ir uzskatāms par vienu no būtiskākajiem darboņiem kādreizējās VDR andergraunda mūzikas scēnā un skaņu pasaulē, kas attīstījusies pēc tās. 13 gadu vecumā Roberts vēl aizrāvās ar pankroku, kad izdzirdēja radio skanam Kraftwerk un The Human League un tā ietekmē nolēma arī pats spēlēt elektronisko mūziku. Kopā ar vecāko brāli Ronaldu viņš Austrumberlīnē nodibināja grupu Ornament & Verbrechen, kas spēlēja nelegālus koncertus un iemantoja hrestomātisku slavu. Pēc politiskajām pārmaiņām viņš izveidoja postroka formāciju To Rococo Rot, kas ātri guva starptautisku atzinību. Pašlaik Roberts Lipoks, kuram ir 46 gadi, eksperimentē ar plašu skaņu spektru.  Rīgā viņš prezentēs savu jauno audiovizuālo projektu redsuperstructure, ko 2011. gadā klajā laida skaņu ierakstu studija raster-noton, ko veidojuši kādreizējie austrumvācieši, bet tagad kas izdod tādus starptautiska kalibra māksliniekus kā Alva Noto, Rjuiči Sakamoto un Franku Bretšneideru. Savas smalki izjustās skaņas sintēzes Lipoks arvien no jauna papildina ar sampliem un vides ierakstiem un prezentē tos abstrakti minimālistiskā vizuālajā skurbumā. Mākslinieka daiļradē interesantas kontrastu spēles veido apvienojumi starp emocionālo un tehnisko, kā arī izklaidējošo un saturīgo.Audiovizuālās rīdziniecesJeļena Glazova ir viena no retajām mūziķēm vīriešu dominētajā elektroniskās mūzikas scēnā. Šī jaunā māksliniece ir strādājusi starpdisciplinārās jomās, kombinējot attēlu, dzeju, skaņu un instalācijas un ikdienās studē audiovizuālo mākslu Latvijas Mākslas akadēmijā. Mūzikā viņa sevi publiski pieteica pērn, taču ātri piesaistīja uzmanību. Viņas "paraksts" mūzikā ir drone un trokšņmūzikas estētikā balstīta skaņa, lielākoties veidota no dzīvajā režīmā apstrādātiem vokāliem. Savukārt Zane Raudiņa ir jauna māksliniece, kuras vizuālā iztēle ir stipri ietekmējusies no 60. gadu zinātniskās fantastikas filmām. Viņa augstu vērtē šī žanra agrīno attīstības stadiju, kad vēl nepastāvēja datorgrafikas un sarežģītas montāžas iespējas, un tā vietā efektiem tika izmantoti maketi. Zanes darbi ir sievišķīgi mēģinājumi radīt savu, sintētiski krāsainu un no reālās pasaules izolētu realitāti, kas viņai piedāvā iespējas mainīt perspektīvu uz sevi.