Nedaudz skumja ziņa ir tā, ka amerikāņu soprāns Renē Fleminga samazina operdziedātājas karjeras apgriezienus. Viņa pievēršas muzikālajam teātrim, turpina sniegt koncertus, taču izrādēs uz operas skatuves šo izcilo dīvu mēs dzirdēsim arvien retāk. 14. februārī viņa svinēs 56. dzimšanas dienu. Sestdien, 17. janvārī, uz Rīgas kinoteātra Kino Citadele ekrāna tiešraidē no Ņujorkas Metropolitēna operas varēs noskatīties Franča Lehāra operetes Jautrā atraitne jauniestudējumu, kurā Renē Fleminga atveido galveno lomu.
Šī ir viņas debija operetes žanrā. "Es saku draugiem, ka tā ir muzikālā komēdija ar augstām notīm," dziedātāja stāsta laikrakstam The New York Times. Ņujorkā Jautrā atraitne tiek izpildīta angļu, nevis vācu valodā. Pirmizrāde notika 31. decembrī; pagājušajā sezonā Vecgada vakarā skatītājiem Metropolitēna operā tika piedāvāta Johana Štrausa Sikspārņa pirmizrāde.
Solis līdz Brodvejai
Jautro atraitni iestudējusi pieredzējusī Brodvejas režisore un horeogrāfe Sūzana Stromena – piecu Toniju laureāte, kuras veiksmīgāko skatuves mūziklu vidū ir Crazy for You, Contact un The Producers. Metropolitēna operas vadītājs Pīters Gelbs uzsver, ka šī Jautrā atraitne atgādina par laiku, kad "starp Brodveju un operu valdīja brīvāka talantīgu mākslinieku apmaiņa". Valensjenas lomā dzirdēsim muzikālā teātra zvaigzni Kelli O’Hāru. Pie diriģenta pults – Endrū Deiviss.
Renē Flemingas oficiālajā mājaslapā kalendāra sadaļā nav minētas operas izrādes, kurās viņu tuvākajā laikā varēs dzirdēt, – tikai solokoncerti. 1. aprīlī dziedātāja debitēs Brodvejā – līdz 2. augustam viņa spēlēs komēdijā Living on Love Ņujorkas teātrī Longacre. Ko atveidos Renē Fleminga? Operdīvu!
Starp citu, aprīlī Mičiganas operas teātrī Jautrajā atraitnē debitēs vēl viena amerikāņu slavenība – dramatiskais soprāns Debora Voita, kura arī pamazām gatavojas atvadīties no operas skatuves.
Mīla ir stiprāka par lepnumu
Jautrā atraitne ir hits visā pasaulē jau 110 gadu. Renē Fleminga ir pārliecināta, ka šajā darbā sentimentalitāte tiek ideāli sabalansēta ar izsmalcinātību. Pat Ingmars Bergmans vēlējās ekranizēt šo opereti, izmantojot jaunu tekstu angļu valodā, kuru grasījās pasūtīt Stīvenam Sondheimam, taču iecere netika īstenota.
Operetes darbība risinās Parīzē, kur apmetusies bagātā atraitne Hanna Glavari no (izdomātas) Balkānu valsts Pontevedro. Hannas dzimtenei draud bankrots, un Pontevedro diplomāti Francijā cenšas nepieļaut, lai dāma apprecas ar parīzieti, jo tad viņas miljoni un nodokļu maksājumi var aizplūst no Pontevedro. Tautieši saved viņu kopā ar Parīzē dzīvojošo pleiboju Pontevedro grāfu Danilo. Kādreiz Hannai un Danilo bija kaislīgs romāns, taču viņiem nekas nesanāca, jo puisis bija bagātnieks, bet meitene – trūcīgu zemnieku atvase. Rūgtumiņš Hannas dvēselē ir saglabājies, taču beigās viņas mīlestība izrādās stiprāka par lepnumu. Grāfu Danilo izrādē spēlē amerikāņu baritons Neitans Ganns, kurš 2011. gadā Siguldas Opermūzikas svētkos dziedāja Jevgeņiju Oņeginu (viņa Tatjana bija Maija Kovaļevska).
Kritiķiem skauž
Operetes uzvedums Metropolitēna operā noformēts krāšņi – atbilstoši priekšstatiem par Parīzes Belle Époque greznību. Skatītāji var jūsmot par valšiem, slāvu dejām un kankānu Parīzes kabarē Maxim’s. Kritiķu atsauksmes, maigi sakot, nav slavinošas. Visniknākā recenzija publicēta nedēļas laikrakstā The New York Observer – izrāde nosaukta par katastrofu un jucekli. Renē Fleminga slikti dejojot, viņas tēlotā atraitne neesot gana jautra un pārāk garajos dialogos runājot ar kaitinošu Amerikas vidusrietumu akcentu, turklāt vokāli partija dziedātājai neesot pārāk ērta – tā komponēta zemākā reģistrā, ja salīdzinām ar liriskā soprāna lomām, kuras parasti atveido Renē Fleminga.
Recenzija The New York Times ir saudzīgāka, autors uzslavē Renē Flemingu par stilu un eleganci, ar kuru viņa apvelta savu varoni, kā arī par populārās mīlas dziesmas Vilja, o Vilja izpildījumu. Tomēr recenzents konstatē, ka "lidojuma sajūtas" izrādē nav un operete nedzirksteļo tā, kā vajadzētu. Viens no iemesliem ir tas, ka milzīgā Metropolitēna opera ar 3800 skatītāju vietām nav paredzēta operešu iestudējumiem – šis žanrs prasa intimitāti.
Latvijas publika pēc operetes ir izslāpusi: sestdien abas Kino Citadele zāles, kur notiks tiešraide, būs pilnas. Vietējie Franča Lehāra cienītāji var salīdzināt Ņujorkas Jautro atraitni ar pašmāju versiju, kas tiek spēlēta Kultūras pilī Ziemeļblāzma (tuvākās izrādes – 1. un 8. martā). Varbūt Sonora Vaice tiešām ir jautrāka nekā Renē Fleminga?
Jautrā atraitne
Kino Citadele 17.I plkst. 19.55
Biļetes www.forumcinemas.lv EUR 21