Cienot skatītājus un izrādes radošo grupu, Dailes teātra direktors Andris Vītols komentē situāciju: "Ieplānotā pirmizrāde 23. martā notiks, bet sakarā ar aktieru maiņu un īpaši saspringto šābrīža iestudējuma procesu režisora Pētera Krilova ieceres iegūs citu veidolu. Vēlos izteikt pateicību režisoram un visai radošajai grupai par atsaucību, īsi pirms pirmizrādes elastīgi risinot radušos situāciju. Diemžēl dzelžainais teātra repertuāra plānojums un aktieru aizņemtība nākamajos jauniestudējumos neļauj rast papildu ģenerālmēģinājumu laikus, lai jau pēc pirmizrādes radošajā komandā varētu iekļauties Dainis Grūbe. Tāpat teātris un skatītāji vēlas aktieri pēc atveseļošanās redzēt jau esošajās repertuāra izrādēs, tāpēc tiek respektēta aktiera lielā slodze un veselības stāvoklis."
Izrādē Lielā melu burtnīca Brāli Lūkasu atveidos Artūrs Dīcis, bet Brāli Klausu spēlēs Mārtiņš Upenieks. Pārējās lomās - Indra Briķe (Vecāmāte), Aija Dzērve (Māte), Ivars Auziņš (Tēvs), Ilze Ķuzule-Skrastiņa (Jasmīne/ Kalpone), Vita Vārpiņa (Klāra), Artis Robežnieks (Pēteris), Pēteris Liepiņš (Negulētājs/ Pastnieks), Juris Bartkevičs (Priesteris), Gints Grāvelis (Viktors), Sarmīte Rubule (Zaķalūpa/ Judīte), Dainis Gaidelis (Policists/ Seržants), Kaspars Zāle (Dezertieris/ Karavīrs/ Ierēdnis), Klāvs Mellis (Matiass) un Aiga Sprindža (Cimbaliste kafejnīcā). Jauniestudējuma scenogrāfe un kostīmu māksliniece ir Kristīne Abika, gaismu māksliniece – Jūlija Bondarenko, mūzikas konsultants – Juris Vaivods, kustību konsultants – Sergejs Fjodorovs. Romānu no franču valodas tulkojis Jānis Joņevs, dramatizējuma autors ir Pēteris Krilovs.
No Lielās Pilsētas dvīņu brāļus atved uz Mazo Pilsētu pie Vecāsmātes, kuru ļaudis sauc par Raganu. Savukārt viņa brāļus sauc par "kuces bērniem". Lūkass un Klauss ir viens cilvēks. Viņi domā un rīkojas kopā. Viņi ir blakus ik mirkli un jebkur. Viņi dzīvo citā pasaulē – savā pasaulē. Un, lai izdzīvotu, apgūst gluži necilvēcīgas prasmes. Dvīņu brāļi šķiras, lai pēc daudziem gadiem satiktos un salīdzinātos ieguvumos un zaudējumos. Bet varbūt viss ir pavisam citādāk, realitāte mūs pieviļ, un dzīve pārspēj gaidīto visnegaidītākajā veidā – arī latviešiem tuva, pazīstama kolīzija.
Ungāru izcelsmes rakstniecei Agotai Kristofai (dz. 1935) romānā Piezīmju burtnīca (1987, nosaukums tiek tulkots arī kā Melu burtnīca) ir izdevies gandrīz vai bībeliski būvētā romāna sižetā skarbi aprakstīt līdz sīkumiem precīzu cilvēku dzīvi, kaisli un alkas totalitāra režīma valstī. Skatītāji, kuri kaut nedaudz pieredzējuši vai tikai dzirdējuši par visas Austrumeiropas murgaino pieredzi no Otrā pasaules kara beigām līdz PSRS sabrukumam, kā līdzībā vai pasakā izies cauri cilvēka smagai, nerimtīgai cīņai par brīvību un cilvēcību. Šis ir robežstāsts par cilvēkiem, brāļiem, valstīm, par to, kā dzīvot nevajadzētu un pēc Dieva likumiem nedrīkst, bet šis stāsts ļoti modina ilgas dzīvot.