Dzeltenā kartīte mahinatoriem

Ziņa, ka Valsts policija aizturējusi Daugavpils futbola kluba Daugava galveno treneri, divus spēlētājus un vairākas ar klubu saistītas personas, kas tiek turētas aizdomās par līdzdalību spēļu sarunāšanā, varēja pārsteigt tikai tos līdzjutējus, kas pēdējos gados nav sekojuši norisēm pašmāju futbolā. Jo futbola pazinējiem jau labu laiku bija nācies samierināties ar domu, ka bieži vien laukumā vērojama nevis godīga spēle, bet gan labi iestudēta izrāde, kuras iznākums ir zināms jau iepriekš: laba peļņa izrādes "režisoram" un dalībniekiem, bet rūgtas mieles skatītājiem, kas nostādīti lētticīgu muļķu lomā.Tāpēc ziņas par potenciālo vaininieku aizturēšanu daudzos futbola cienītājos izraisīja ja ne gluži ekstāzi, tad vismaz apmierinājumu, ka beidzot kaut kas tiek darīts problēmas apkarošanai. "Beidzot" tāpēc, ka tā dēvētās toto spēles, kuru rezultāti jau pirms spēles sākuma tiek mākslīgi izlemti ārpus futbola laukuma, lai no tā gūtu materiālu labumu totalizatoru kantoros, Latvijas futbolā nav nekas jauns jau kopš 2007.gada. Pērn šī sērga sasniedza kulmināciju - spēļu sarunātāju skaits strauji vairojās, negodīgas spēles brīžiem notika teju katru nedēļas nogali. Vēl atklātāk spļaut ģīmī futbola līdzjutējiem un ņirgāties par sporta romantisko pusi diez vai bija iespējams.Latvijas mediju pārstāvji un futbola cienītāji vairs negribēja dzirdēt Latvijas Futbola federācijas (LFF) kārtējās atrunas, bet alka asiņu - vainīgie bija jāsoda vai vismaz jāizolē no "sporta karaļa". Tagad šīs prasības vainagojušās ar panākumiem, jo pusotru gadu ilgusī izmeklēšana par manipulēšanu ar futbola spēļu rezultātiem pagājušajā nedēļā noveda pie plašu uzmanību piesaistījušās kriminālās grupas aizturēšanas. Taču pagaidām pāragri priecāties, ka mahinatoriem beidzot parādīta "sarkanā kartīte" un viņi uz visiem laikiem izsvēpēti no Latvijas futbola. Šajā lietā iesaistītās personas tiks tiesātas nevis par spēļu sarunāšanu, ko Latvijas likumi joprojām neaizliedz, bet gan par krāpšanu lielā apmērā organizētā grupā un nodokļu nenomaksāšanu. Atbilstoša likuma neesamība var nozīmēt arī to, ka vainīgie izspruks no soda un nejaucības Latvijas sportā turpinās ritēt savu gaitu.LFF ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis uzsver, ka cīņa pret spēļu sarunāšanu ne tuvu nav galā, tāpat kā vainīgo medības. Tas ir tikai pats, pats sākums. LFF prezidents Guntis Indriksons jau pirms vairākiem gadiem apgalvoja, ka nav iespējams pilnībā izskaust spēļu sarunāšanu no sporta un it sevišķi no futbola, kur apgrozās vislielākās summas. Labākais, uz ko varam cerēt, ir panākt, lai tas nenotiek regulāri, organizēti, bet tikai kā atsevišķi, reti gadījumi.Daugavpils Daugavas lietā aizdomās turētos paredzēts saukt pie atbildības nevis par spēļu sarunāšanu, bet gan par nodokļu nenomaksāšanu un krāpšanu lielā apmērā organizētā grupā (iespējams, arī par prettiesiski iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanu). Tas ir būtisks apstāklis, kas varētu ļaut pārējiem grēkāžiem nesadzirdēt LFF un policijas "skaidro signālu" cīņai ar negodīgajiem sportistiem. Proti, visticamāk, bargākais sods gaida tieši noziedzīgās grupas organizētāju, kuram kā vienīgajam piemērots drošības līdzeklis apcietinājums, nevis futbolistiem, kuri par norādījumu izpildi saņēma salīdzinoši nelielu samaksu.Šī lieta drīzāk ir labs signāls sarunāto spēļu organizētājiem, nevis futbolistiem, kuri, iespējams, tiks sveikā ar salīdzinoši nelielu sodu. Jā, viņi vairs nedrīkstēs spēlēt futbolu profesionālā līmenī, taču vairākums spēlētāju, kas ar to nodarbojas, kā sportisti jau tāpat ir "norakstīti" - ar palielu vēderu, nestabiliem un nelieliem ienākumiem, praktiski bez jebkādām reālām cerībām kādreiz tikt augstāk pa karjeras kāpnēm. Un tādu Latvijas virslīgā diemžēl netrūkst, ne tikai Daugavas komandā. Aprunājoties ar vairākiem pašmāju futbola pārzinātājiem, nācās secināt šokējošo, bet grūti apstrīdamo - pašlaik virslīgā nav nevienas komandas, par kuru viennozīmīgi varētu teikt, ka tā neiesaistās spēļu sarunāšanā. Nevienas! Visās var atrast vismaz pa kādam, kas iepriekš "sasmērējies", vai tādam, ko paša kluba īpašnieki tur aizdomās par negodprātīgu rīcību. Jā, var teikt, ka ir klubi, kas ar to nesamierināsies un padzīs no komandas futbolistus, par kuriem ir aizdomas (starp citu, tieši tā savulaik notika ar šajā lietā aizturētajiem Aleksandru Vlasovu un Jevgeņiju Kosmačovu), taču pat šajās komandās ik pa laikam ieperinās pa kādam "parazītam". Bet ir jau arī komandas, kuru vadītāji paši liek futbolistiem negodīgi ietekmēt spēles rezultātu. Un galu galā - nav jau runa tikai par spēlētājiem. Gadiem ilgi Latvijas futbolā par spēļu sarunāšanu tiek turēti aizdomās arī tiesneši, kuri palīdz komandām nokārtot vajadzīgo rezultātu. Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka negodīgos darboņus patiešām varētu nobiedēt tikai ar likumu, kas aizliegtu spēļu sarunāšanu. Kamēr tāda nav, tikmēr jāmeklē citi, izmeklēšanā daudz sarežģītāki veidi, kā tvarstīt noziedzniekus pēc būtības, bet kuru pārkāpumi nav juridiski sodāmi.Visu rakstu par cīņu pret futbola mahinatoriem lasiet žurnāla Sestdiena 31.oktobra numurā!