"Mūsu likumos kaut kas līdz galam tomēr nav izdomāts," nosaka Raimonda, kurai Sociālās integrācijas valsts aģentūra (SIVA) pēc māsas Sandras bojāejas Zolitūdes traģēdijā atteica tuviniekiem paredzēto rehabilitāciju. Atteikuma iemesls "jūs esat pusmāsa, nevis māsa" sievieti aizskāra tik ļoti, ka savu pārdzīvojumu viņa uzticēja Panorāmai. Dienu pēc televīzijas sižeta rehabilitācijas kursu Raimondai tomēr piešķīra, un arī toreizējā labklājības ministre Ilze Viņķele viņai atvainojās, notikušo saucot par pārpratumu. Tomēr rūgtums saglabājies. Emocionāli sāpīgais atgadījums parādīja, kā stereotipos balstīta likumdošanas interpretācija vai pat atsevišķas likuma normas var aizskart pusbrāļus un pusmāsas. Lai gan mūsdienu ģimenes modeļos pusbrāļi un pusmāsas nereti ir tikpat emocionāli tuvi vai pat tuvāki par "īstajiem" brāļiem un māsām, viņiem netieši tiek pateikts: jūs neesat īsti radi. Uzmanību šim jautājumam sola pievērst arī jaunā tieslietu ministre Baiba Broka, kura apņēmusies pārskatīt juridisko normu atbilstību reālajai situācijai.
Tieslietu ministre atzīst, ka Zolitūdes traģēdija iezīmējusi virkni ar ģimenes jēdzienu saistītu jautājumu, par kuriem līdz šim nav pietiekami domāts. "Mūsdienās ģimenes institūts tradicionālajā izpratnē diemžēl ir mainījies. Arī Rīgas domes komisijā, kas strādāja ar kompensāciju izmaksāšanu traģēdijā cietušajiem, bija redzama reālā situācija. Piemēram, cilvēks dzīvojis ģimenē, kurā radušies bērni, bet viņš joprojām nav noslēdzis attiecības ar citu laulāto." Broka pauž apņēmību pāris mēnešu laikā izvērtēt, vai Civillikuma ģimenes un mantojuma tiesību daļa ir realitātei atbilstoša. Kādas tieši izmaiņas būtu veicamas un cik pamatota ir to nepieciešamība, ministre pagaidām atturas spriest.
Pēdējos gados virkne izmaiņu ir skārusi arī normatīvos aktus, kas saistās ar ģimenes jēdzienu. Piemēram, Kriminālprocesa likumā līdz 2009.gadam bija termins "vardarbība ģimenē", kuras gadījumos sievietei pienācās lielāks valsts atbalsts. Taču arvien biežāk kriminālprocesa ierosināšanu nācās atteikt, jo ģimenes modelis neatbilda Civillikuma definīcijai, kur jēdzienu saprot šaurākajā nozīmē, proti, laulātie un viņu bērni. "Ja mēs skatāmies uz vardarbību ģimenē, tad tur ir ne tikai laulātie un viņu bērni, bet arī bijušie laulātie vai cilvēki, kuri satiekas, bet nedzīvo vienā mājsaimniecībā. Toreiz netika definēta vardarbība ģimenē, bet konkrētas aizsargājamās grupas. Tas ir viens no piemēriem, kur mēs varējām iztikt bez Civillikuma šaurākās definīcijas," stāsta Labklājības ministrijas (LM) Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā referente Viktorija Boļšakova.
Šķēpus lauzt nācies arī reizēs, kad LM jālemj par atbalsta piešķiršanu daudzbērnu ģimenēm. "Tādos gadījumos mums rodas jautājums, kam tad īsti atbalsts pienākas. Vai tā ir ģimene, kur partneriem vai laulātajiem ir trīs vai vairāki kopīgi bērni? Vai varbūt ģimenē var būt gan vairāki kopīgi bērni, gan bērni no iepriekšējām attiecībām? Viņiem ir jādzīvo vienā mājsaimniecībā vai atsevišķās?" Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākais eksperts Lauris Neikens uzskaita daudzos jautājumus, ar kuriem ierēdņi šodien saskaras. Bērnu tiesību aizsardzības likumā teikts, ka tā ir ģimene, "kura aprūpē trīs vai vairāk bērnu, tai skaitā audžuģimenē ievietotus un aizbildnībā esošus bērnus". Taču šādas definīcijas izmantošana nereti būtu diskriminējoša, jo atbalsts ietu gar degunu daudzbērnu ģimenēm ar atvasēm no vairākām attiecībām. Tādēļ daudzbērnu ģimenes jēdziens tiek saprasts, vadoties pēc konkrētā atbalsta veida.
Atbildes meklēšana uz jautājumu, kas ir ģimene, kļūst par arvien lielāku izaicinājumu arī pašvaldību darbiniekiem. Piemēram, nolemjot godināt pašvaldības labākās ģimenes, vairs nav skaidrs, kas īsti varētu pretendēt uz šādu apbalvojumu. Nukleārā ģimene, kas sastāv no mammas, tēta un viņu kopīgajiem bērniem, nereti ir konservatīvās vērtībās balstīts ideāls, nevis realitāte. "Protams, pašvaldībām ir problēmas ar šo ģimenes jēdzienu! Kad ģimenei jāpiešķir sociālais statuss, tad viens tagad var būt deklarēts vienā adresē, bet otrs pavisam citur. Manā vecumā nepatīkami ir tas, ka mēs vairs nerunājam, ka stipra valsts ir arī stipra ģimene," emocionāli saka Latvijas Pašvaldību savienības Bērnu, jaunatnes un ģimenes apakškomitejas priekšsēdētāja Inta Purviņa.
Vairāk par ģimenes jēdziena izpratni mūsdienu Latvijā lasiet 31.janvāra žurnālā Sestdiena!