Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -1 °C
Daļēji saulains
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Haoss un jaunā kārtība būvniecībā

Maxima sabruka pirms gada un trim mēnešiem. Pagājis ilgs laiks, taču būvniecībā joprojām valda kaut kas līdzīgs haosam, un reālas kontroles iespējas valstij un pašvaldībai ir parādījušās tikai pēdējos mēnešos. Sestdiena skaidro, kas ir mainījies un kas joprojām nākotnē var izraisīt līdzīgas traģēdijas.

Šis ir laiks, kad varam sākt plūkt oktobrī notikušo likumdošanas izmaiņu pirmos augļos, norāda Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta vadītāja Ilze Oša. Turklāt beidzot, janvāra otrajā pusē, pie vadītāja Pētera Druķa personā ir ticis arī Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB), kas realizēs valsts paralēlu kontroli pār būvniecību. Tāpēc, lai gan birojs tika izveidots jau oktobrī, var teikt, ka reālu darbu tas uzsācis vien tagad. Tiesa, jau pēc apstiprināšanas amatā atklājās, ka Druķa bijusī darbavieta AS Inspecta Latvija vērsusies policijā par iespējamu uzņēmumam piederošas mantas un naudas līdzekļu piesavināšanos. Likuma sargi ir uzsākuši kriminālprocesu, taču nekāds statuss Druķim tajā piemērots nav. To akcentē arī Oša, norādot: kamēr Druķim nav piemērots nekāds statuss, viņš var turpināt darbu.

Runājot par to, kas reāli ir mainījies pēc Maximas sabrukšanas un vai politiķu un amatpersonu skaļie vārdi nav bijuši tikai tukša runāšana, Oša min atbildības sadalījumu, kas agrāk bija izplūdis un neskaidrs. Tagad visas Latvijā esošās būves ir iedalītas trīs grupās — pirmajā atrodami vienkārši un nelieli objekti līdz 25 kvadrātmetriem, otrajā vidēji objekti jeb dzīvojamās mājas un ēkas līdz piecu stāvu augstumam, bet trešajā iekļauta apbūve virs pieciem stāviem un tā saucamās publiskās ēkas — veikali, skolas, bērnudārzi, kultūras nami, dažādas masu izklaides vietas un tā tālāk. Pirmajai grupai būvniecības nosacījumi joprojām ir vienkārši, un līdzīgi var runāt arī par otro. Savukārt trešajai ir izvirzīta virkne jaunu papildu nosacījumu, kuri līdz šim bijuši nepietiekami novērtēti. "Atbildības sadalījums ir tāds, ka publiskās ēkas, kurās uzturas vairāk nekā simts cilvēku, ir pienākums kontrolēt PVKB, bet mazākos objektus apsekos pašvaldības. Un gan birojs, gan pašvaldība var pieņemt lēmumu īpašniekam uzdot veikt tehnisko apsekošanu vai aizliegt ekspluatāciju un objektu slēgt," saka Oša. Apsvērumi šādam kompetenču sadalījumam — BVKB publiskās ēkās, bet būvvaldēm pārējās — ir tādi, ka pašvaldībām nav pietiekami daudz kapacitātes, turklāt ikdienā tām ar tik lieliem objektiem nav daudz darīšanu. Līdz ar to pašvaldību zināšanas un kompetence novērtēt vienu vai otru lietu prasa daudz vairāk kapacitātes, nekā ja tas ir koncentrēts vienā vietā — PVKB. Tāpat birojs iecerēts kā padomdevējs pašvaldībām sarežģītos jautājumos. Rīgas pilsētas būvvaldes (RPB) vadītājs Ingus Vircavs akcentē, ka lielākais biroja efekts būs tieši mazajās pašvaldībās, kur, iespējams, pa visu novadu ir tikai viens liela mēroga objekts un līdz ar to arī nav pieredzes. 

Būtiska novitāte, kas ieviesta pēc Maximas sabrukšanas, — jebkuras publiskas ēkas īpašniekam ir pienākums ne retāk kā reizi desmit gados savu būvi apsekot. Objektiem, kuri nodoti ekspluatācijā pirms vairāk nekā desmit gadiem, tas jāizdara līdz 2018.gadam, savukārt tām ēkām, kas būvētas pēc 2014.gada, šim apsekojumam jābūt desmit gadu laikā. Tas dod iespēju apsekot arī ekspluatācijā jau nodotās ēkas, kuras agrāk neuzraudzīja neviens. Oša arī piebilst, ka kopš oktobra pašvaldība var lūgt tiesu atļaut kādā objektā iekļūt ar fizisku spēku un šogad bijuši arī pirmie šādi precedenti. To pašu varēs darīt arī birojs.

Savukārt Vircavs kā būtisku uzlabojumu min, ka ir noteikta kriminālatbildība, ja būvētājs neizpilda būvvaldes lēmumu. Tāpat par svarīgu viņš uzskata būvvaldēm piešķirtās tiesības pieņemt lēmumus par patvaļīgu ekspluatāciju — agrāk tādas tiesības nebija nevienai institūcijai. "Viss būvniecības process daudz vairāk tiek kontrolēts, un daudz detalizētāk ir pateikts, kas jāizstrādā projektētājiem. Patiesībā tas projektētājiem bija jāzina arī pirms tam, bet pie mums bieži ir tā, ka to, kas nav uzrakstīts, mēs nedarām. Tāpēc tagad tas ir uzrakstīts," saka Oša. Tāpat precīzāk noteikts, ka projektu ekspertīzes ietvaros pārbauda neatkarīgs acu pāris un šai ekspertīzei ir daudz detalizētāki nosacījumi un saturs. Kā piemēru te var minēt, ka laikā, kad notika Maximas traģēdija, nebija detalizētu noteikumu par ekspertīžu saturu un kārtību. Bija tikai teikts, ka ekspertīzei ir jābūt, un tā tikpat labi varēja būt ekspertīze uz vienas lapas bez nekādiem aprēķiniem. 

Vienlaikus joprojām ir vairākas lietas, kuras par līdz galam neatrisinātām uzskata gan valsts, gan pašvaldība, piemēram, būvmateriālu kvalitātes kontrole. Kā Sestdienai atzīst kāds ar būvniecību saistīts cilvēks, šis ir punkts, uz kuru pieverot acis, iespējams ieekonomēt milzīgas naudas summas.

Visu rakstu par joprojām nesakārtotajiem jautājumiem būvniecībā lasiet žurnāla Sestdiena 20. – 26. februāra numurā!


Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Pēda, kas paliek

Šoreiz sākšu ar nedaudz provokatīvu jautājumu – kā jūs teiktu, kas ir Latvijas nacionālais sporta veids? Nu, tāds, kas katram te dzīvojošajam ir asinīs jau līdz ar piedzimšanu, un, pat ja profesion...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata