Latvijai vajag: Dārzus

Sīkums, bet, piemēram, daudzdzīvokļu māju iekšpagalmos varētu stādīt augļu kokus, klinteņu dzīvžogu vietā - upeņu un jāņogu krūmus, tā pilsētniekiem būtu ne tikai koki, bet arī iespēja pamieloties ar ābolu no sava pagalma. Daudzviet pie daudzdzīvokļu mājām ir ne tikai kaķu tantiņas, kas baro kaķus, putnu tantiņas, kas baro putnus, bet arī puķu tantiņas, kas zem saviem logiem ierīkojušas nelegālas puķu dobītes. To varētu legalizēt un ļaut cilvēkiem ierīkot tur dobes. Būs mazāk Rīgas Domei jāpļauj. Un cilvēkie tiešām ir pozitīvas emocijas no tā, ka viņa lolotais stādiņš ir izaudzis, uzziedējis. Daudz ir vecu, vientuļu cilvēku, viņiem tas stādiņš ir gandrīz kā mājdzīvnieciņš, kas liek saņemties, iziet ārā, apraudzīt, apliet. Savukārt pieminētās ofisu zaļās sienas man arī nepatīk. Augi, ko birojos apkopj firmas, ir kā mēbeles. Cilvēkiem ar viņiem neizveidojas attiecības. Varbūt viņi izskatās labāk nekā sekretāres šķībā difenbahija un vecais naudaskoks, bet viņi ir kā mēbeles, ne augi.