ASV prezidents Donalds Tramps 21. maijā paziņoja, ka Savienotās Valstis izstājas no Atvērto debesu līguma ar Krieviju, apsūdzot Maskavu līguma nosacījumu pārkāpšanā. Gaidāms, ka visu formalitāšu nokārtošana prasīs pusgadu.
Reālā situācija ap šo līgumu gan atšķiras no ASV prezidenta un viņa administrācijas pārstāvju apgalvojumiem, tomēr kopējo tendenci šis fakts nemaina: : ASV vienpusēji turpina pamest starptautiskos bruņojuma kontroles līgumus.
Līgums Līguma galā
Aukstā kara laikā vai tā beigās starp ASV un PSRS (par kuras tiesību mantinieci vēlāk kļuva Krievija) tika noslēgtas trīs stratēģiskas vienošanās bruņojuma kontroles jomā, kas lielā mērā bija savstarpēji saistītas un cita citu papildinošas. Pirmais no šādiem dokumentiem bija 1972. gadā noslēgtais Pretraķešu aizsardzības līgums (Anti-Ballistic Missile Treaty), tālāk sekoja 1987. gadā parakstītais Vidēja un tuva darbības rādiusa raķešu līgums (Intermediate-Range Nuclear Forces Treaty), kā arī 1991. gadā noslēgtais Stratēģiskā bruņojuma ierobežošanas līgums (Strategic Arms Reduction Treaty jeb START, kas stājās spēkā 1994. gadā; šobrīd ir spēkā 2010. gadā parakstītais START II)
Šie trīs līgumi ilgstoši tikuši uzskatīti par starptautiski pašiem nozīmīgākajiem, jo attiecās uz stratēģisko bruņojumu – kodolieročiem.
Uzreiz gan jāpiebilst: divus pirmos no tiem vienpusējā kārtā ASV jau ir pametušas (attiecīgi 2002. un 2019. gadā). Visas minētās vienošanās bija vai joprojām oficiāli ir apņēmušās pildīt valstis, kuru arsenālos kopā atrodas ap 90% visas pasaules kodolieroču, un tiek uzskatīts, ka katra no tām šā arsenāla izmantošanas gadījumā var garantēti un pilnībā iznīcināt jebkuru citu pasaules valsti, ieskaitot savu galveno oponenti.
Vienlaikus ir pastāvējis vai turpina pastāvēt vēl lielāks skaits citu līgumu un vienošanos, kas attiecas uz visdažādākajiem starptautiskās drošības un bruņojuma kontroles aspektiem, tostarp ne tikai ar abu lielvalstu, bet arī plašāka iesaistīto – galvenokārt Eiropas – valstu loka parakstiem. Visi šie līgumi arī ir bijuši vai turpina būt daļa no starptautiskās drošības sistēmas un tieši tāpat bija vai ir savstarpēji saistīti un cits citu papildinoši.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 29. maija.- 4. jūnija numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Jānis Jansons
Pravietisnejaukais