Baltkrievijas un Eiropas Savienības (ES) attiecības vienmēr bijušas sarežģītas. Īsu brīdi pēc PSRS sabrukuma Baltkrievija sāka demokratizāciju un attiecību veidošanu ar Rietumiem. Šī epizode modernās Baltkrievijas vēsturē gan bija ļoti īsa, jo pēc Lukašenko nākšanas pie varas 1994. gadā un autoritārā režīma nostiprināšanas dienaskārtībā atgriezās nepieciešamība veidot ciešāku integrāciju ar Krieviju. Baltkrievija kļuva par Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) un Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) locekli. 1996. gada nekonstitucionālais referendums, kas paplašināja prezidenta pilnvaras, kā arī represijas pret politisko opozīciju un neleģitīmās prezidenta vēlēšanas 2001. un 2004. gadā, viltojot vēlēšanu rezultātus un ierobežojot opozīcijas izpausmes, rezultējās ar ES sankciju mehānisma piemērošanu un saspīlējumu abu pušu attiecībās.
Pēc 2004. gada ES paplašināšanās, Latvijai, Lietuvai un Polijai kļūstot par dalībvalstīm, Baltkrievija kļuva par ES ārējo robežu, kas lika pievērst tai papildu uzmanību un veidot ciešāku sadarbību. Baltijas valstis veidoja gan savu individuālo politiku ar Baltkrieviju, gan pārstāvēja ES kopējo nostāju. Vienlaikus bloks Baltkrievijai kļuva par otro lielāko tirdzniecības partneri aiz Krievijas, kas stabilu politisko attiecību uzturēšanu ar ES Baltkrievijai padarīja par kritisku nepieciešamību, lai nodrošinātu ekonomisko stabilitāti.
Vilšanās abpus robežai
Pirmie mēģinājumi atjaunot attiecības starp ES un Baltkrieviju bija vērojami 2008.–2010. gadā, kad pēc Krievijas un Gruzijas kara Baltkrievija neatzina Abhāzijas un Dienvidosetijas teritorijas neatkarību, atbrīvoja politieslodzītos Baltkrievijā un mazināja represijas pret opozīciju. Tas tika sagaidīts ar ES lēmumu atcelt pret Baltkrieviju piemēroto sankciju režīmu un sniedza iespēju Baltkrievijai "atgriezties" uz Rietumu skatuves: toreiz darba vizītēs tika apmeklēta Lietuva un Itālija. Taču 2010. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas uz kādu brīdi pielika treknu punktu attiecību normalizēšanai starp abām pusēm. Izrēķināšanās ar opozīciju protesta laikā noveda pie ES atkārtotām sankcijām un kontaktu pārtraukšanas ar valdību Minskā.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 21.-27. augusta numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!