Mūsdienu autoritārisms ungāru gaumē

Politika Oksfordas vietā

Orbāna politiskā karjera sākās 1988. gadā, kad 37 antikomunistiski un demokrātiski noskaņoti studenti un nesenie universitāšu absolventi nodibināja partiju ar nosaukumu Jauno demokrātu alianse jeb Fidesz (abreviatūra no Fiatal Demokraták Szövetsége). Tobrīd tajā neuzņēma vecākus biedrus par 35 gadiem, bet starp partijas dibinātājiem bija arī tolaik 25 gadus vecais, nesen Budapeštas universitāti absolvējušais jurists Orbāns. Plaši pazīstams viņš kļuva 1989. gada jūnijā ar kaismīgu runu 1956. gada sacelšanās līdera Imres Naģa un viņa līdzgaitnieku pārapbedīšanas ceremonijas laikā. Savā runā Orbāns aicināja izvest no Ungārijas padomju karaspēku un atļaut brīvas vēlēšanas.

Apmēram tai pašā laikā jaunais censonis ieguva Sorosa fonda stipendiju studiju turpināšanai Oksfordas universitātē, tomēr mācības drīz pārtrauca, lai piedalītos 1990. gadā Ungārijā gaidāmajās (pirmajās pēc komunistiskā režīma krišanas) demokrātiskajās vēlēšanās. Fidesz tajās saņēma 8,95% vēlētāju balsu (22 vietas parlamentā), bet pats Orbāns uz ilgu laiku kļuva par nemainīgu Ungārijas parlamenta deputātu. (Šeit jāpiebilst, ka Ungārijā pastāv jaukta vēlēšanu sistēma – parlamenta deputāti tiek ievēlēti kā pēc partiju sarakstiem, tā no vienmandāta vēlēšanu apgabaliem.)

Pavisam drīz Fidesz iekšienē sākās nesaskaņas starp nacionāli noskaņoto Orbānu un viņa atbalstītājiem un liberālo partijas vadītāju Gāboru Fodoru un viņa piekritējiem. 1993. gadā Orbāns uzvarēja Fidesz iekšējās vēlēšanās, kļuva par partijas līderi un sāka tās pārveidošanu, savukārt Gābors un citi liberālās nometnes pārstāvji pameta Fidesz. Šīs domstarpības arī atsaucās uz 1994. gada vēlēšanu rezultātiem – Fidesz ieguva tikai 7,02% vēlētāju balsu jeb 20 deputātu mandātu.

Drīz pēc atkārtotas iekļūšanas parlamentā Fidesz mainīja nosaukumu, kļūstot par Fidesz – Ungārijas pilsonisko partiju (Fidesz – MPP).

Tāpat partija pārorientējās uz mērenu nacionālismu, vienlaikus kļūstot aizvien vairāk centralizēta un autoritāra un būtībā pārtopot par viena cilvēka – Viktora Orbāna – partiju. Ne velti 1998. gada parlamenta priekšvēlēšanu kampaņas laikā atsevišķi Fidesz oponenti apgalvoja – ja jūs vēlaties zināt, kas notiks ar Ungāriju Orbāna uzvaras gadījumā, paraugieties, kas ir noticis ar Fidesz. Vēlētājus šie argumenti gan īpaši neietekmēja – Orbāns un citi gados jaunie Fidesz politiķi patīkami atšķīrās no pamatā vecišķās tā laika Ungārijas politiskās elites, bija nacionāli noskaņoti, kas ungāriem vēsturisku iemeslu dēļ vienmēr ir bijis svarīgs jautājums, kā arī solīja demokrātiskas pārmaiņas un virzību uz rietumu struktūrām. Rezultātā Fidesz saņēma 28,18% balsu un 148 no 386 vietām Ungārijas parlamentā, kas ļāva kļūt par pārliecinoši lielāko no trīs partiju koalīcijas partnerēm. Savukārt Orbāns 35 gadu vecumā kļuva par otru jaunāko valsts premjerministru XX gadsimta vēsturē.

Kā pārdzīvot sociālistus

Savā pirmajā varas četrgadē Orbāna vadītā Ungārijas valdība spēja jūtami uzlabot kopējo ekonomisko situāciju valstī, tostarp divkārt (no 15% līdz nedaudz vairāk par 7%) samazināt inflāciju, kopā ar Poliju un Čehiju iestāties Ziemeļatlantijas aliansē, kā arī ievērojami pavirzīt uz priekšu iestāšanās procesu ES, turklāt sarunu laikā stingri pastāvot uz Ungārijas nacionālo interešu ievērošanu.

Tajā pašā laikā oponenti gan visai drīz sāka runāt par Orbāna nosliecēm uz autoritārismu. Lielā mērā tas bija saistīts ar to, ka viņš panāca premjerministra kancelejas pilnvaru palielināšanu uz parlamenta pilnvaru rēķina. Tāpat politiķis tika vainots mēģinājumos pakļaut plašsaziņas līdzekļus savai kontrolei. Savukārt Fidesz partija 2000. gadā oficiāli pameta Eiropas Liberālo aliansi, pievienojoties Eiropas Tautas partiju grupai.