Pelēči pret lopkopjiem

Aizvadītajā ziemā Beļģijā pirmo reizi simt gadu laikā tika novērots vilks, janvārī vēstīja britu laikraksts The Guardian. Tā ir pēdējā Rietumeiropas valsts, kurā atgriezušies pelēkie plēsēji. Vilku atdzimšana notika, pateicoties striktajiem likumiem, kas aizsargā šos savvaļas dzīvniekus. Taču līdz ar vilku populācijas palielināšanos pēdējos gados arvien biežāk tiek reģistrēti uzbrukumi ganāmpulkiem. Tas rada zaudējumus lopkopjiem, kas pieprasa politiķiem mīkstināt vilku medīšanu ierobežojošos likumus. Viņiem opozīcijā ir dzīvnieku tiesību aizstāvji, kuri uzskata, ka zemniekiem vispirms būtu jādomā par nevardarbīgām metodēm savu mājlopu aizsargāšanai no vilku uzbrukumiem.

Vilku populācijas atjaunotnei un spējam pieaugumam Rietumeiropā ir arī negatīvas blaknes – pelēči arvien biežāk ieklīst zemnieku sētās un uzbrūk mājlopiem.

Francijā 2000. gadā notika 1400 vilku uzbrukumu mājlopiem, pārsvarā aitām. 2004. gadā to skaits pieauga līdz 3000, bet 2016. gadā sasniedza 10 tūkstošu slieksni. 2017. gadā visā valstī reģistrēja 12 tūkstošus vilku uzbrukumu ganāmpulkiem, vēsta ziņu aģentūra AFP. Valdība kompensācijās lopkopjiem 2016. gadā izmaksāja 3,2 miljonus eiro, bet vēl gadu agrāk – 2,8 miljonus eiro. Francijā ir 7,2 miljoni aitu, kas lielākoties ganās pļavās.

Vācijas fermās, kurās biežāk mājlopus tur kūtīs, vilki 2002. gadā nogalināja tikai 33 lopus, bet līdz 2015. gadam noplosīto mājdzīvnieku skaits jau pārsniedza 700. Savukārt Nīderlandē šī gada pirmajos sešos mēnešos vilki nogalināja 138 aitas. Tas ir daudz, ņemot vērā, ka pērn 12 mēnešos vilku nagos krita mazāk par 20 avīm. Tomēr ir būtiski piebilst, ka katru gadu Nīderlandē suņi nokož vismaz 13 tūkstošus aitu. Itālijā, kur mīt aptuveni 2000 vilku, par noplosītiem lopiem ik gadu izmaksā kompensācijas 1,5 miljonu eiro apmērā.

Dzīvnieku tiesību aizstāvji un eksperti gan norāda, ka vilki nav tik liels ļaunums, kā to mēģina parādīt lopkopji un viņus pārstāvošās organizācijas. Viņuprāt, ir nepieciešams atbrīvoties no senajiem aizspriedumiem par šiem dzīvniekiem.

Pētījumi liecina, ka daudzu lopkopju iecienītā vilku nogalināšana patiesībā var radīt pretēju efektu cerētajam. ASV Vašingtonas štata universitātes zinātnieki 2014. gadā publicētā pētījumā secināja, ka vilku nogalināšana var palielināt risku, ka šie dzīvnieki nākotnē uzbruks ganāmpulkiem. Viņuprāt, tas izmainītu pastāvošo baru struktūru, kas ir balstīta stingrā hierarhijā, kuras augšgalā ir alfa tēviņš un alfa mātīte. Šim pārim vienīgajam no bara ir tiesības radīt pēcnācējus, bet pārējiem locekļiem ir jāpalīdz audzināt vilcēnus. Ja vienu vai abus no viņiem nogalina, tad bars sadalās vairākos pāros, kas var sākt vairošanos. Savukārt tas veicina vilku populācijas pieaugumu.

Vācijas rietumu federālās zemes Zāras vilku komisāre Tatjana Šneidere uzskata, ka šos dzīvniekus nevajadzētu ne pārlieku dievināt, ne arī demonizēt. "Tas ir vienkārši plēsīgs zvērs, kuram ir tiesības uz savu telpu un dzīvi," viņa sacīja Deutsche Welle.