Par pārliecinošiem 4. jūlijā notikušo Lielbritānijas Pārstāvju palātas (parlamenta apakšpalāta) vēlēšanu uzvarētājiem kļuva leiboristi, šādi izbeidzot 14 gadu ilgušo konservatīvo atrašanos pie varas. Jau nākamajā dienā pēc vēlēšanām par jauno valsts premjerministru kļuva leiboristu līderis Kīrs Stārmers un ministru portfeļi lielākoties pārgāja iepriekšējā ēnu kabineta rokās.
Konservatīvie finišēja otrajā vietā, paliekot opozīcijā. Tomēr netrūkst ekspertu, kuri brīdina: leiboristu valdībai nāksies cīnīties ar tām pašām problēmām, kuras nespēja novērst (vai daļā gadījumu – radīja) iepriekš pie varas esošie, bet panākumi šajā cīņā un attiecīgi arī ilgstošs vēlētāju atbalsts nebūt nav garantēti. Cita starpā arī tāpēc, ka leiboristu uzvaras pamatā ir nevis ievērojams šīs partijas atbalstītāju pieaugums, bet gan konservatīvo vēlētāju skaita kritums.
Izvēlējās rīkot agrāk
Par to, kad tieši notiks Lielbritānijas Pārstāvju palātas vēlēšanas, nu jau bijušais šīs valsts valdības vadītājs, konservatīvos pārstāvošais Rišī Sūnaks, paziņoja 30. maijā. Lielbritānijā nav skaidri noteikta laika, kad jānotiek kārtējām parlamenta vēlēšanām, – strikts ir tikai termiņš, līdz kuram tām jānotiek, bet vēlēšanu datuma izsludināšana ir premjera prerogatīva (saskaņojot šo lēmumu ar valdošo monarhu).
Gan līdz 30. maijam valstī notikušo vietējo vēlēšanu rezultāti, gan sabiedriskās domas aptaujas liecināja, ka konservatīvos nākamajās parlamenta vēlēšanās gaida iespaidīga sakāve – jautājums ir tikai
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 12.-18. jūlija numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!