Pēc priekšzīmīgas uzvedības atskaites, pateicības par atbalstu un aicinājumiem iestudēt izrādes Eiropas labākajos teātros tiesa kārtējo reizi atlikta. Serebreņņikovs paliek mājas arestā – kā tiesas zālē skaidrojis izmeklētājs, līdz 19. oktobrim lieta tikšot nodota prokuratūrai galīgā apsūdzības raksta apstiprināšanai. Tomēr skaidrojumi par represijām pret māksliniekiem – to pašu Serebreņņikovu, Nobela Miera prēmijai izvirzīto ukraiņu režisoru Oļegu Sencovu un ar smagas saindēšanās pazīmēm pēkšņi septembrī saslimušo Kremļa kritiķi un pankgrupas Pussy Riot dalībnieku Pjotru Verzilovu – un Krievijas varas metodēm paliek neskaidri. Presē izskanējuši komentāri par Krievijas vēršanos pret māksliniecisko brīvību, tomēr viss ir krietni vien sarežģītāk.
Pērn naktī no 22. uz 23. augustu Maskavas Gogoļa centra māksliniecisko vadītāju aizturēja Krievijas Federācijas Izmeklēšanas komiteja saistībā ar 68 miljonu rubļu (aptuveni 978 tūkstoši eiro) piesavināšanos no Kultūras ministrijas un naudas līdzekļu krāpšanas shēmu. Tā tikusi īstenota ar mākslas organizācijas Septītā studija palīdzību laikā no 2011. līdz 2014. gadam, nerealizējot izrādi un krāpjoties ar pārskatu aprēķiniem. Jau pēc 23. maijā dzīvoklī veiktās kratīšanas Serebreņņikovs par to rakstīja: "Patiesību teikt ir viegli. Pat ja apstākļi, kuros tā ir jāsaka, ir milzīgas netaisnības rezultāts."
Aprēķinu pretrunas saistāmas ar federālā likuma Par grozījumiem dažos Krievijas Federācijas tiesību aktos saistībā ar valsts (pašvaldību) institūciju juridiskā statusa uzlabošanu grozījumiem. Saskaņā ar to visas valsts (pašvaldības) iestādes – skolas, slimnīcas, bibliotēkas, teātri, muzeji – deklarē savu budžetu un tiek finansētas nevis pēc tā aplēsēm, bet gan subsīdijām. Kā norāda šīs likuma redakcijas kritiķi, tas paver iespēju piekasīties grāmatvedības nepilnībām vai iztrūkstošiem aktiem, čekiem vai līgumiem.
Kāpēc starptautiski atzītam un labi apmaksātam režisoram jākrāpjas ar finansēm? Īpaši ņemot vērā, ka summa nav liela. Kremļa pārraudzītajā laikrakstā Rossijskaja Gazeta tiek citēts izmeklēšanas vadītājs Aleksandrs Bastjikins, kurš paudis, ka Serebreņņikovs ap 300 000 eiro vērto dzīvokli Berlīnē esot iegādājies laikā, kad saskaņā ar apsūdzību viņš piesavinājies valsts piešķirto naudu. Režisora advokāts Dmitrijs Haritonovs to komentējis, sacīdams: tiek radīts iespaids, ka režisors piesavināto naudu izmantojis, lai iegādātos dzīvokli.
Valsts arīdzan arestējusi režisora īpašumu, tostarp viņa dzīvokli Maskavas centrā, automašīnu un naudu dažādās valūtās (12,6 miljonus rubļu, 5000 eiro un 87 000 ASV dolāru).
"Kā var apgalvot, ka nauda tika piesavināta un projekti nenotika, ja visas izrādes un pasākumi ir labi dokumentēti?" uz absurdo argumentu par it kā nenotikušo izrādi Sapnis vasaras naktī (2012) norāda rakstnieks un publicists Mihails Idovs. Rīgā dzimušais literāts un viņa sieva Lilija ir scenārija autori režisora mājas arestā pabeigtajai rokmūzikas fantāzijai Vasara (2018) par 1981. gada Ļeņingradas rokmūzikas avanscēnu. Internetā var atrast neskaitāmus video, rakstus un recenzijas, arī teātra kritiķa Nikolaja Bermana pārdomas par it kā nenotikušo izrādi. Lietas izmeklētājs Malobrocka noklausīšanās laikā pat sasmīdināja klātesošos: "Avīzes raksts pats par sevi neapliecina, ka pasākums notika. Mums ir pierādījumi, kuri apliecina, ka izrāde nenotika." Plašāki skaidrojumi nav sekojuši.
"Esmu pārliecināts, ka visu naudu, kuru Kirils saņēma par teātri, viņš ieguldīja tikai un vienīgi teātrī. Viņam nav nekā – ne bērnu, ne ģimenes. Viņam nekā cita bez mākslas nav," saka bijušais Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis. Viņš cer, ka Serebreņņikovam vismaz ļaus atsākt strādāt.
Šobrīd ar režisoru var sazināties tikai ar viņa advokāta un asistentes starpniecību. Tādā veidā tikusi pabeigta filmas Vasara montāža, kā arī veikti labojumi izrādei Tuvā pilsēta, dodoties viesizrādēs. Dienā, kad SestDiena tikās ar Rubeni, režisors Elmārs Seņkovs bija devies uz Gogoļa centru, lai tur iestudētu Žana Batista Moljēra Mizantropu. Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā Serebreņņikovs uzstāja, lai neciestu kultūras aprite – nevajag izolēt skatītājus un atteikt māksliniecisko sadarbību, vien lai parādītu politisko stāju varas figūrām.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 5 . līdz 11. oktobra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
utt
Ezis
Neslāvs