Ideālisti, kuri taisnīgākas politiskās sistēmas ieviešanai izvēlējās vardarbīgu ceļu, vai tomēr diezgan prasti bandīti, kuriem baudu sagādāja visatļautības apziņa un iespēja lemt par citu cilvēku dzīvību – domas par to, kādi motīvi vadīja Rietumvācijā izveidotā bruņotā grupējuma biedrus, joprojām dalās. Taču nav apšaubāms fakts, ka RAF aiz sevis atstājusi asiņainas pēdas, nogalinot vismaz 34 un ievainojot vairāk nekā 200 cilvēku, vēsta BBC.
Turklāt tas nebija kāds pavisam neliels ekstrēmistu pulciņš, jo pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu sākumā Vācijas varasiestāžu neitralizēto RAF pirmo paaudzi vēlāk nomainīja otrā un pat trešā. Tieši beidzamajai bija piederīga Klete. Taču kopš 1998. gada, kad RAF oficiāli paziņoja par pašlikvidēšanos (nav gan skaidrs, kas bija šī memoranda autors un kādas bija viņa pilnvaras), nu jau gados vecā kundze kopā ar savas šūniņas biedriem Burkhardu Garvegu un Ernstu Folkeru Štaubu atmeta ideoloģiskos apsvērumus un sāka nodarboties ar vienkāršām bruņotām laupīšanām.
NEMIERU AUGLIS
RAF radās uz pagājušā gadsimta sešdesmito gadu nogalē Rietumeiropu pārņēmušo kreisi noskaņoto studentu protesta kustības bāzes, raksta The Guardian. Katrā valstī tai bija savas īpatnības. Piemēram, Francijā jaunieši rīkoja nemierus, protestējot pret to, ka valsts nav pilnībā atbrīvojusies no sava koloniālā mantojuma un joprojām ietekmē tā dēvētajā franču Āfrikā notiekošos politiskos procesus. Savukārt Rietumvācijā atkal un atkal tika pieminēta nacistiskā pagātne, gados jauniem cilvēkiem sūdzoties, ka viņu vecāki un vecvecāki tā arī nav nožēlojuši savus grēkus, pilnīga lustrācija nav veikta un valsts varas groži lielā mērā nonākuši tādu cilvēku rokās, kuri savulaik vai nu aktīvi darbojušies Vācijas nacionālsociālistiskajā partijā (NSDAP), vai arī kaut kādā veidā ar to bijuši saistīti.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 8. - 14. marta numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!