Es līdz šim nefigurēju starp zvaigznēm. Man nekas nav bijis par katru cenu vajadzīgs. Taču tagad sapratu, ka es to varu. No manis ir ļoti grūti izspiest solījumus, taču, ja izdodas, tad es tos arī pildu, tā premjers Māris Kučinskis sacīja valdības apstiprināšanas dienā 2016. gada 11. februārī, nomainot amatā Laimdotu Straujumu (Vienotība). Viņš solīja gadiem neīstenotās reformas izglītībā un veselībā, nodokļu sistēmas inventarizāciju, kā arī jaunu pieeju komandas veidošanā, lai ministri neieciklētos uz savu nozaru interesēm, bet kopā īstenotu valdības deklarācijas un rīcības plāna uzdevumus.
"Tikai pirmā gada beigās visi saprata, ka es tiešām turēšos pie rīcības plāna," tagad SestDienai sacīja Kučinskis. Viņš sevi uzskata par spēlējošo treneri, nevis bosu. Atšķirībā no priekšgājējiem Valda Dombrovska (Vienotība) un Straujumas, kuri daudz laika veltīja arī ārpolitikai, Kučinskis sākumā teica, ka viņa prioritāte būs iekšpolitika. Iespējams, tāpēc, ka Kučinska svešvalodu zināšanas nebija tik pārliecinošas kā abiem minētajiem kolēģiem, viņam nebija arī savas tā sauktās politiskās ģimenes Eiropā. Vienotība ir pārstāvēta Eiropas Tautas partiju grupā, bet Zaļo un Zemnieku savienības joprojām nav nevienā Eiropas partiju grupā.
No ārpolitikas neizvairījās
"Cilvēkam vienmēr ir bailes no tā, ko viņš īsti nezina un ar ko nav saskāries. Man šīs pieredzes nebija," tagad atzīst Kučinskis. Tāpēc viens no ministriem, uz kura aicināšanu valdībā viņš uzstājis, bija ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība). Vēl viņš pieprasīja, lai valdībā būtu iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Vienotība), kultūras ministre Dace Melbārde (NA) un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Taču Kučinskis uzskata, ka to, vai Eiropadomē, kur ir visu Eiropas Savienības valstu vadītāji, kāds tiek pieņemts, nosaka vispirms tas, kas notiek katras valsts iekšpolitikā. "Ārpolitika ir iekšpolitikas turpinājums," uzskata premjers. Ārlietu ministrs Rinkēvičs SestDienai teica: "Man bija būtiska iestāšanās OECD [Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā] un finansējums aizsardzībai divi procenti. Abas lietas, kas bija iezīmētas jau Dombrovska un Straujumas valdībās, ir izpildītas."
Atbalstītāji nekliedz
"Tiem, kuriem jāizmaina esošā sistēma, ir grūti būt populāriem. Pēc reitingiem es nevērtēju ministru padarīto. Ja kaut ko dari, tad vienmēr kādam tas nepatiks. Šī daļa taisa troksni, un politiķiem tad šķiet, ka visa pasaule grūst un tauta ir pret reformu. Taču daudzi tās gaida, bet šī daļa klusē un nekliedz," sacīja Kučinskis. Viņu premjera kabinetā jau sagaidījusi Ārvalstu investoru padome ar saucieniem, ka valdība neko nedara, lai sakārtotu maksātnespējas procesa uzraudzību.
"Tagad tas ir izdarīts un investoru uzticība ir atjaunota, es varu tikai labus vārdus teikt par ministru [Dzintaru] Rasnaču," sacīja Kučinskis. Viegli tas neesot bijis, jo Saeima maksātnespējas sakārtošanas koncepciju "vairākas reizes gandrīz iznīcināja".
Jāteic, ka tieši tieslietu ministra Dzintara Rasnača pārstāvētās Nacionālās apvienības reputācija ir cietusi, jo daži tās politiķi ir bijuši saistīti ar tiesībsargājošo iestāžu uzmanības lokā nonākušajiem maksātnespējas administratoriem. Rasnačs uzskata, ka tieši šajā valdībā ir izdevies šā procesa uzraudzību sakārtot, un vienlaikus uzsver tajā arī premjera lomu: "Māris ikvienam ministram ir atbalsts. Agrāk valdībās bija partiju lokālisma problēmas, kur katra cīnījās par savām interesēm. Tagad, pateicoties premjera cilvēciskajām īpašībām, spējai redzēt laukumu, visi strādā komandā." Tam piekrita arī Šadurskis. Premjera atbalstu reformām izglītībā Šadurskis varot saprast, jo Kučinskis pirms tam vadīja Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisiju, pēc kuras ierosmes parlaments uzdeva valdībai šīs reformas īstenot.
Arī Šadurskis bija premjera slavēto ministru vidū, taču no valdības vadītāja neiespējami bija uzzināt, kuri ministri viņam sagādā rūpestus. "Katram no viņiem ir grūtie brīži. Es paņemu dividendes gan no viņu labajām lietām, gan no sliktajām. Es nevaru norobežoties ne no viena ministra, jo tā ir mana valdība. Viņu neveiksmes ir arī manas neveiksmes," vien norādīja Kučinskis.
Noruna ar Lembergu
Arī ZZS sadarbības partnera Latvijai un Ventspilij līdera Aivara Lemberga viedoklis vairākkārt nav sakritis ar valdībā lemto. "Jau sākumā mēs ar Aivaru Lembergu vienojāmies, ka viņš neiespaidos lēmumu pieņemšanu. Šī vienošanās ir konsekventi pildīta, un man nav ne mazāko pārmetumu. Pirmdienās ir ZZS valdes sēdes, kurās visi brīvi var izteikties," skaidro Kučinskis. Zinātāji teic, ka valdības pārstāvjiem šajās sēdēs nākas noklausīties ne mazums pārmetumu.
Jurajs
Jēkaups
Vidis