Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -2 °C
Daļēji saulains
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Riska faktors - no aptaukošanās jābaidās vairāk nekā no Ebolas

Ieskatoties ziņu virsrakstos, var rasties priekšstats, ka dzīvojam briesmīgā pasaulē, kur mūsu dzīvību apdraud Ebolas vīruss, aviokatastrofas un ar šaujamieročiem bruņojušies skolēni. Taču risku izvērtējums rāda, ka daudz biežāk cilvēkus noved kapā tādas ikdienišķas parādības kā aptaukošanās vai smēķēšana.

Ebolas vīrusa izraisītā ažiotāža brīžiem rada iespaidu, ka Eiropai tuvojas kaut kas līdzīgs "melnās nāves" jeb mēra epidēmijai, kas viduslaikos nopļāva desmitiem miljonu eiropiešu. Taču mediķi mierina, ka bīstamās slimības izplatīšanās risks Eiropā ir salīdzinoši neliels. Ebola līdz šim nonāvējusi ap 5000 cilvēku, bet tikai neliela daļa saslimšanas gadījumu konstatēta ārpus Āfrikas. Pēc speciālistu domām, slimību būs iespējams apkarot arī bez ievērojamiem ceļošanas ierobežojumiem.Līdzīgs satraukums bija vērojams pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad Āzijā sāka izplatīties tā sauktā SARS slimība. Tā nonāvēja gandrīz 800 cilvēku, bet bažas par pasaules mēroga pandēmiju tā arī nepiepildījās. Pēc dažiem gadiem Āzijā izplatījās jauns bieds: H5N1 vīruss jeb tā sauktā putnu gripa, kas izdzēsa gandrīz 400 cilvēku dzīvību. Tas nav maz, taču jāņem vērā arī konteksts: saskaņā ar ekspertu aplēsēm parastā gripa nonāvē līdz 500 000 cilvēku gadā. SARS, putnu gripa un Ebola nonāvējuši daudz mazāk cilvēku nekā zibens, kura upuru skaits tiek lēsts līdz pat 24 000 cilvēku gadā.Odi bīstamāki par haizivīmPsihologi spriež, ka visvairāk mūs biedē nezināmais; nekāda statistika par nāves gadījumu cēloņiem nevar mainīt riska izvērtēšanas un baiļu mehānismus, kas veidojušies senos laikos, kad mūsu senči dzīvoja liela ārējā apdraudējuma apstākļos. Tādēļ mēs joprojām baidāmies no čūskām un zirnekļiem, ar ko mūsdienās vidējais pilsētnieks sastopas salīdzinoši reti, bet mierīgi iekāpjam automašīnā un traucamies ar ātrumu 100 km/h, kas patiesībā rada daudz lielākus draudus mūsu dzīvībai."Kā jums šķiet, kurš ir bīstamākais dzīvnieks uz Zemes? Haizivis? Čūskas? Cilvēki? Ja vērtē pēc nogalināto cilvēku skaita, tad atbilde ir pavisam cita: tie ir odi. Neviens cits dzīvnieks nestāv ne tuvu," skaidro miljardieris Bils Geitss, aicinot pastiprināt cīņu ar malāriju. Cilvēki gada laikā noslaktē ap 475 000 savu sugasbrāļu, bet odu pārnēsātā malārija nonāvē vairāk nekā 600 000 cilvēku gadā; odi izplata arī citas bīstamas slimības. Daudz bīstamāks par haizivīm ir arī cilvēka labākais draugs suns, kas aizsūta uz labākiem medību laukiem ap 25 000 cilvēku gadā, galvenokārt trakumsērgas dēļ.Rietumu pasaulē, arī Latvijā, galvenie pāragras nāves cēloņi ir sirds un asinsvadu slimības, vēzis, diabēts, pneimonija un citas šķietami "prozaiskas" slimības, kas neizraisa tādu ažiotāžu kā Ebola vai terorisma draudi. Latvijā ļaundabīgie audzēji nonāvē vairāk nekā 6000 cilvēku gadā, tomēr ārstu brīdinājumi par neveselīga uztura un smēķēšanas kaitīgumu bieži vien tiek laisti gar ausīm. Psihologi skaidro, ka cilvēkiem ir grūti izvērtēt risku, kas nerada tūlītējas acīmredzamas sekas. Vienas cigaretes izsmēķēšana nevienu nenogalinās, bet laika gaitā tas izraisa biedējošas sekas: saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem tabakas dūmi katru gadu nonāvē gandrīz sešus miljonus cilvēku. Lidot ir visdrošākBūtiska loma cilvēku apziņas veidošanā ir arī plašsaziņas līdzekļiem, kas bieži vien rada nepareizu priekšstatu par cilvēkiem draudošām briesmām. Tādas parādības kā aviokatastrofas vai teroristu uzbrukumi ir salīdzinoši retas, bet tām tiek pievērsta pārspīlēta uzmanība, tādēļ cilvēkiem šķiet, ka tās ir daudz izplatītākas nekā patiesībā. Par aviokatastrofu un tās sekām mediji var stāstīt dienām ilgi, bet daudzām atsevišķām autokatastrofām, kuru kopējais upuru skaits ir pat lielāks, tiek pievērsta krietni mazāka uzmanība. Tādēļ nav brīnums, ka bailes no lidošanas ir ievērojami vairāk izplatītas, nekā bailes no pārvietošanās ar automašīnu, kas ir daudz bīstamāks pārvietošanās līdzeklis.Pasaulē pagājušogad tika veikti vairāk nekā 32 miljoni lidojumu, pārvadāti vairāk nekā trīs miljardi pasažieru, bet kopumā reģistrēti 90 negadījumi ar 173 upuriem. Citiem vārdiem sakot, visā pasaulē aviokatastrofās gāja bojā aptuveni tikpat cilvēku, cik mazajā Latvijā katru gadu iet bojā ceļu satiksmes negadījumos.Visu rakstu par to, kā cilvēki uztver dažādus riskus, lasiet žurnāla Sestdiena 31.oktobra numurā!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Pēda, kas paliek

Šoreiz sākšu ar nedaudz provokatīvu jautājumu – kā jūs teiktu, kas ir Latvijas nacionālais sporta veids? Nu, tāds, kas katram te dzīvojošajam ir asinīs jau līdz ar piedzimšanu, un, pat ja profesion...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata