Šajā ziņā pārliecinoši pārspējusi abas pasaulslavenās ilgdejotājas Alisiju Alonso un Maiju Plisecku, vispusīgā latviešu dejotāja, horeogrāfe un pedagoģe divos sarīkojumos Rīgā Latviešu biedrības namā svinēs savu 95 mūža un 75 skatuves darba gadu jubileju.
Neraugoties uz cienījamo vecumu un divām pārciestajām gūžas operācijām, jubilāre joprojām dejo, un tas ir rekords, ko tiešām būtu grēks neierakstīt Ginesa grāmatā. Viņa sola dejot visu vakaru savā jubilejas koncertā Ja tu esi dejā, tu jau esi Dievā 18. jūnija vakarā. To viņa iecerējusi kā veltījumu Latvijai. Savukārt jubilejas ieskaņas sarunu pasākumā Vija Vētra tuvplānā – talants, gaume, darbs 12. jūnijā viņa dalīsies stāstos par savu dejas piepildīto mūžu. Tos papildinās arī fotoizstāde un par mākslinieci veidotā Ināras Kolmanes filma VIJAY.
"Esmu piecus gadus jaunāka par Latviju. Tieši Latvija man ir ļāvusi pacelties spārnos, un man allaž vajag te atgriezties kā gājputnam, jo te gūstu spēkus dzīvot tālāk. Esmu pārliecināta, ka spēks man nāk no manām saknēm šajā zemē," uzskata Vija Vētra. Viņa uzreiz apbur ar savas personības šarmu – ar dzīvo radošo garu un aso prātu, ar erudīciju un zinātkāri. Vispirms izstudējusi deju Vīnes Mūzikas un tēlotājmākslas akadēmijā, viņa apguvusi indiešu klasisko deju Indijā un flamenko Spānijā. Londonā dejojusi operā Karmena, Austrālijā – indiešu princeses lomu mūziklā Kismet. Ieviesusi sakrālo deju kā dievkalpojuma daļu Austrālijā, Anglijā un ASV, kā arī Latvijā, kur aizsāka indiešu deju un 1993. gadā nodibināja unitāriešu – universālistu draudzi. Vija Vētra komponē savām dejām mūziku, glezno un zīmē kostīmu metus. Viņas darbi izstādīti gan Ņujorkā, gan četrās izstādēs Rīgā. Par viņu uzņemtas trīs dokumentālas filmas un uzrakstītas divas grāmatas. Iepriekšējo jubilejas izrādi viņa sniedza tikai četrus mēnešus pēc gūžas operācijas. Ārsts, to redzot, nosaucis viņu par īstu brīnumu.
Fragments no intervijas:
Kas tieši Latvijā dod jums spēku? Daba, cilvēki, bērnības atmiņas?
Viss kopā. Skolas brīvlaikus vienmēr pavadījām laukos pie mātes radiem Zemgalē. Es strādāju visus lauku darbus. No siena grābšanas bija tulznas, un, sējot rudzus, rokas sabakstīju līdz asinīm. Bet, kad vakarā kalpone jautāja: "Nu, meiten, vai sāp ar?", teicu, ka nē, lai gan sāpēja šausmīgi. Dievs nedod, ja tu kā pilsētnieks aizbrauksi uz laukiem un gulēsi. Par tevi smiesies. Gribēju pierādīt, ka varu visu to pašu, ko viņi. Man pat ļāva slaukt govi, viņa man sita ar asti pa ģīmi. Tieši lauki ir īstā Latvija, ne jau pilsētas. Dabas spēks. Arī šos Jāņus svinēšu pie jaukiem paziņām Krimuldā. Esmu uzaugusi tik skaistā, zaļā zemē, kādu nekur citur nevar atrast. Savu spēku esmu ieguvusi no dzimtenes laukiem. Tas man palīdz iziet pasaulē. Ir jābūt spēcīgam, jo ne viss, ar ko tur sastopies, ir pozitīvs. Tu visur esi svešinieks.
Tiešām grasāties daudz dejot savā 95/75 jubilejas koncertā?
Visu vakaru, un viss būs manā horeogrāfijā: gan indiešu deju svīta, gan latviešu svīta un pat Austrālijas aborigēnu deja manā horeogrāfijā, kuru iestudēju Agra Daņiļeviča deju skolas audzēknēm. Šo aborigēnu leģendu es reiz īpašā izrādē dejoju Anglijas karalienei. Viņa ir trīs gadus jaunāka par mani un tolaik bija tikko kļuvusi par karalieni – tik tieviņa un skaista kā lelle. Programmu noslēgšu ar Lūgšanu manai dzimtenei, Latvijai – tikai solo čells un es. Spēlēs Kārlis Auzāns. Piedalīsies arī Sergejs Ancupovs ar Ziemeļindijas klasisko instrumentālo grupu, vokālā grupa Putni, saksofonists Artis Gāga. Vienmēr manās izrādēs piedalās aktrise Raimonda Vazdika.
Visu interviju ar jubilāri izcilo dejotāju VIju Vētru lasiet žurnāla SestDiena 8. - 15. jūnija numurā! Ja ir vēlme žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Vēstījums
Jānis Prātnis