Īkšķīšiem un sirsniņām sociālajos tīklos piemīt atkarību izraisošs spēks. Ja ne tiešā veidā kā narkotikām, tad kā saldējumam vai tamlīdzīgiem cukurotiem našķiem jau nu gan.
Par to stāstījis ne viens vien aizrautīgs sociālo tīklu lietotājs, un beidzot arī zinātnieki sapratuši, kas liek ietekmētājiem dzīties pēc aizvien jauniem atzinības apliecinājumiem.
Starptautiska zinātnieku komanda no Eiropas un ASV izanalizēja aptuveni četru tūkstošu lietotāju publicētu miljonu sociālo mediju ierakstu, cenšoties noskaidrot, kas mudina cilvēkus vairākas stundas dienā veltīt sociālo tīklu konta satura izkopšanai, meklēt aizvien interesantākus veidus sekotāju uzrunāšanai un citādi rūpēties par savu virtuālo popularitāti. Tiek lēsts, ka trīs lielajās platformās Facebook, Twitter un Instagram ik dienu vismaz dažas stundas pavada aptuveni četri miljardi cilvēku. Tā ir vairāk nekā puse no visiem planētas iedzīvotājiem.
Skaidrs, ka plašu pazīstamību iegūst tikai daži, taču cenšas ļoti daudzi, pat apzinoties, ka viņiem nebūs miljoniem sekotāju un miljoniem eiro peļņas. Tātad – ir kāds cits dzinējspēks.
Atzinības kāre
Izrakušies cauri ierakstiem, zinātnieki nonāca pie vairākām būtiskām atziņām. Viena no tām: vairākums lietotāju nevis vienkārši publicē informāciju par sevi vai kādu notikumu, bet gan meklē veidus, kā to padarīt pēc iespējas pievilcīgāku. Ilglaicīgiem sociālo tīklu entuziastiem gan tas nav nekāds jaunums. Viņi sen pamanījuši, ka ietekmētāji kopē cits cita veiksmīgās ''receptes'', lai piesaistītu aizvien jaunus sekotāju pūļus. Šis zinātnieku darbs ir vērtīgs tikai ar to, ka tas statistiski apstiprina šo sajūtu līmeņa novērojumu.
Otrs svarīgais secinājums ir, ka ierakstu autori biežāk atbild uz komentāriem zem tiem ierakstiem, kuri novērtēti augstāk. Pētnieki to skaidro ar pieņēmumu, ka tādējādi ietekmētāji vairāk izbauda atzinības mirkli un cenšas sasmelties pēc iespējas vairāk pozitīvo emociju tur, kur tās ir. Bet kādēļ gan viņi to visu dara?
Kā žurkām našķis
Atbilde meklējama smadzeņu darbības īpatnībās.
Datorsimulācija parādīja, ka, vērojot īkšķu un sirsniņu birumu zem ieraksta, cilvēku smadzenēs notiek līdzīgs process, kādu žurkās izsauc ēdiena saņemšana pēc kāda uzdevuma apgūšanas.
Laboratorijās bieži tiek veikti eksperimenti, kuros dzīvniekiem jāpastumj kāda svira, lai tiktu pie našķa. Kad kustoņiem izdevies apgūt šo algoritmu, par atlīdzību atbildīgie smadzeņu centri ģenerē patīkamas sajūtas. No evolūcijas viedokļa ir ļoti svarīgi, lai dzīvnieki iegaumētu ēdiena iegūšanas procesu, kas ir kritiski būtiski izdzīvošanai.
Cilvēkiem atzinība sociālajos tīklos nav dzīvības un nāves jautājums, vismaz ne vairākumam, taču atbildīgie smadzeņu reģioni to uztver līdzīgi. Tas lielā mērā izskaidro apsēstību ar dzīšanos pēc pozitīva novērtējuma. Tieksme pēc atzinības, atalgojuma ir tik spēcīga, ka cilvēki nespēj turēties pretī patīkamo izjūtu vilinājumam.
Sirsniņas pievelk
Zinātnieki par to vēlreiz pārliecinājās papildu eksperimentā, kurā brīvprātīgajiem bija jāpublicē materiāli Instagram platformā apmaiņā pret pozitīvu novērtējumu. Tas apstiprināja hipotēzi, ka lietotāji ar lielāku entuziasmu metas satura radīšanā, ja saņem vairāk atzinības.
''Mūsu darba rezultāti rāda, ka iesaistīšanās sociālajos medijos notiek pēc tā paša principa kā citās sugās atlīdzības motivēta mācīšanās,'' žurnālā Nature Communications secina darba autors Deivids Amadio no Ņujorkas Universitātes, ''šie atklājumi var palīdzēt saprast, kādēļ sociālie mediji dominē daudzu cilvēku ikdienas dzīvē.''