Valsts simtgades Dziesmu un deju svētkiem šovasar gatavojas ne tikai Latvijā. Tajās pašās jūnija beigu un jūlija sākuma dienās valsts neatkarības atjaunošanas simtgadei par godu arī Lietuvā notiks kārtējie Dziesmu un deju svētki. Igaunijā gan ne – svētku rīkošanas grafiks nosaka, ka ziemeļu kaimiņi sadziedāsies un sadancos nākamā gada vasarā.
Taču, lai vai kā, tuvojošies svētki mudina sīkāk ielūkoties visu Baltijas valstu Dziesmu un deju svētku tradīcijas kopšanā, lai reizi par visām reizēm nostiprinātu zināšanas, cik ļoti tā ir radniecīga, – ne velti UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā 2003. gadā iekļauta visas Baltijas Dziesmu un deju svētku tradīcija un simbolisms. Taču kādas ir iezīmes, ar ko šie tūkstošus vienojošie svētki katrā no Baltijas valstīm atšķiras? Varbūt tiem, kuriem tā arī neizdevās tikt pie svētku biļetēm Rīgā, vēl ir visas iespējas šogad apmeklēt svētkus kaimiņos? Un, protams, vērts ielūkoties arī nākotnē – vai ilgi koptā tradīcija ir apdraudēta laikos, kad nevienā no Baltijas valstīm iedzīvotāju skaits nepieaug?
Nenoliedzami svētku nedēļas pasākumi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ar daudzveidīgajām norisēm attīstījušies gan individuāli, gan ietekmējoties citai no citas. Savulaik gan visām Baltijas valstīm, gatavojot kopīgu pieteikumu iesniegšanai UNESCO par Dziesmu un deju svētku tradīciju un simbolismu, tika definēti svētku nedēļas galvenie pasākumi, kas tiek kopti visās Baltijas valstīs: koru kopkoncerts, kas iezīmīgs ar a cappella jeb dziedājumu bez pavadījuma, deju lieluzvedums, gājiens, Dziesmu kari un labāko kolektīvu sumināšana, instrumentālās mūzikas pārstāvniecība, piedaloties pūtēju orķestriem, kā arī tautas lietišķās mākslas klātbūtne, kas jo spilgti svētku nedēļā izpaužas līdz ar tautas tērpa valkāšanas tradīciju un tautas tērpu skati, demonstrējot amata meistaru prasmes.
"Lai arī niansēs daudzveidīgi un atšķirīgi, manuprāt, svarīgākais ir tas, ka katra valsts aizvien spēj un vēlas saglabāt dzīvu un tālāk nodot Dziesmu un deju svētku tradīciju," rezumē Latvijas Nacionālā kultūras centra vadītāja.
Pārrunājot tradīcijas attīstību un plānus nākamajiem gadiem ar svētku organizētāju pārstāvjiem no visām Baltijas valstīm, jaušama kāda pozitīva tendence – nekad nav bijis jāsaskaras ar grūtībām pulcēt dalībniekus iepriekšējiem svētkiem līdzvērtīgā skaitā.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 6. - 12. aprīļa numurā! Ja turpmāk vēlaties SestDienas publikācijas lasīt drukātā formātā, žurnālu iespējams abonēt ŠEIT!