Vēl tikko daudzu ausis un sirdis bija pavērstas Jēkabpils virzienā, un daži ziņkārīgie pat bija gatavi šķērsot trejdeviņas zemes, lai paši savām acīm redzētu plūdus vietā, kur ne tikai šķiras Zemgale, Latgale un Vidzeme, bet arī vižņu sablīvējums Daugavā licis likteņupei pacelties tādos augstumos kā vēl nekad. Vai dambis izturēs? Globālais tīmeklis palīdz raisīties fantāzijai, un gan jau daudzi redzējuši videofragmentus, kur kāda no hidrotehniskajām būvēm pēkšņi sabrūk un apkārtni pārplūdina milzīgas ūdens masas. Vai tā var notikt arī Jēkabpilī, un ko darīt, lai šādus draudus un plūdu draudus vispār mazinātu?
VISPIRMS JĀIZŽŪST
Pētnieks Artūrs Veinbergs SestDienai atzīst, ka tūlītēji pasākumi risku mazināšanai ir ļoti sarežģīti. Šobrīd iespējami vienīgi tādi darbi kā smilšu maisu likšana un citi pagaidu pasākumi, un ko nopietnāku varēs darīt tikai tad, kad nokritīsies ūdens līmenis.
"Skaidrs, ka tur ir problēmas ar izskalojumiem," vērtējot pašreizējo situāciju, saka Veinbergs. Ja grunts ir izskalojusies, tad acīmredzami kaut kas sāk iztrūkt un kaut kam būtu jānāk tā vietā. Tātad vispirms būtu jāpievērš uzmanība vietām, kur izskalojumi ir jau notikuši – vienkāršam garāmgājējam tas izskatījies kā lielākas vai mazākas ūdens tērcītes. Savukārt vēlāk viens no iespējamajiem scenārijiem varētu būt dambja paplatināšanas, paaugstināšanas un pagarināšanas pasākumi.
"Nevajadzētu ļaut nonākt ūdenim pretējā pusē – vismaz ne lielā intensitātē," uzsver speciālists. Ja tā tomēr notiktu, īpaši draudīga būtu situācija, ja ūdens filtrētos dambja nogāzes daļā. "Tad šī nogāze ir apdraudēta. Ja šī filtrācija un līmeņa virsma ir zemāk, tas arī padara šo dambi stabilāku," skaidro eksperts.
Ūdens filtrāciju pārvilināt zemākos slāņos ir iespējams, izmantojot dažādus paņēmienus. Šo ūdens "ceļu" sauc arī par depresijas līkni. Kā to padarīt zemāku? Atbildot uz šo jautājumu, LBTU pētnieks min dažādu materiālu iestrādāšanu dambī. "Tā var būs mazcaurlaidīga grunts, tie var būt sintētiski materiāli – ģeomembrānas. Tad šāda pat grunts var tikt iestrādāta aizsprosta centrālajā daļā. Tās var būt arī rievsienas jeb metāla vertikālas sienas, ko iebūvē aizsprosta ķermenī, kas vienkārši neļauj ūdenim filtrēties," iespējamos risinājumus uzskaita Veinbergs. Lai dambis tiktu pie šādas metāla sienas, nav jānobrucina uzbērums – tās var iedzīt dambī līdzīgi, kā to dara ar pāļiem, ceļot māju. Vēl aizsprostos var izbūvēt ūdens drenāžu, lai liekais ūdens plūstu kaut kur, kur to var pieklājīgi savākt un kontrolēt.
Vārdu sakot – risinājumi varētu būt dažādi, taču visupirms būtu jāatjauno esošā būve un tad jādomā, vai un kā situāciju uzlabot.
VARBŪT JAUNS HES UN EZERS?
LBTU pētnieks arī atgādina, ka viena no problēmām ir ledus vižņu sablīvējumi pie pilsētas. Un tie veidojas upes zonā, kur ātra plūsma pāriet salīdzinoši lēnākā ūdens tecējumā. Te Veinbergs norāda, ka, lai arī Pļaviņu hidroelektrostacija (HES) tieši neietekmē ūdens līmeni pie Jēkabpils, tomēr kaut kāds iespaids tai ir.
"Iespējams, kaut nevar garantēt milzīgu efektu, varētu būt variants pārskatīt līmeņu regulēšanas režīmu Pļaviņu HES, bet tas būtu vairāk, pirms šāds ledus sastrēgums ir izveidojies," spriež pētnieks. Viņš gan atkārtoti uzsver: garantiju, ka tas dotu būtisku efektu, nav, tomēr tas varētu pavirzīt sablīvējumu veidošanos vairāk uz priekšu. Te vietā būtu arī upes gultnes un topogrāfijas izpēte.
Vēl varētu lūkoties, vai nav kādas vietas, kur pavasara palu un nu jau arī ziemas plūdu ūdeņi varētu palikt, nodarot mazāku postījumu, nekā tas ir situācijā, kad liekās ūdens masas meklē ceļus pilsētā. Veinbergs stāsta, ka risinājums varētu būt ūdens masu novirzīšana konkrētās palienēs. "Man ir grūti spriest, cik ir lielas iespējas, ņemot vērā apkārtnes topogrāfiju. Tā būtu jāsaprot detalizētāk, vai ir iespējams veidot plašākas applūstošas palienes tur, kur būtu mazāki zaudējumi. Ja mēs gribam pasargāt pilsētu, mums ir jāapsver, kādas citas teritorijas mēs varam applūdināt," skaidro pētnieks un atgādina: ja upes baseinā ir vēl kādas ūdens krātuves, ezeri, tie samazina ūdens apjomu, kas veidojas palu un plūdu laikā. Taču nav dzirdēts, ka Jēkabpils pusē kāds būtu gatavs izrakt jaunu ezeru.
Vēl lielu efektu pētnieka ieskatā varētu dot jauna hidroelektrostacija augšpus Jēkabpils. Taču, izdzirdot šādu priekšlikumu, droši vien daudzi nokristu no krēsliem. "Ja jautājums ir par labākajiem risinājumiem, tad tādas skaidras atbildes uzreiz nav," vēl piemetina Veinbergs un atzīst, ka visiem iespējamajiem variantiem, kā jau daudz kam dzīvē, ir plusi un mīnusi.
DAMBI VAR IZMANTOT
Atgriežoties pie katastrofu video no citām vietām, kur, dambjiem sabrūkot, visu pēkšņi pārņem ūdens, prasu pētniekam, cik tālu mēs bijām no tā, ka šāds pavērsiens iespējams arī Jēkabpilī? Veinbergs rosina palūkoties uz vēsturisko situāciju, kad dambja vēl nebija. Kāds varētu teikt, ka bez dambja ūdens plūsmas būtu pat paredzamākas, nekā tas būtu gadījumā, ja tas pēkšņi sabruktu, taču eksperts uzsver, ka bez dambja šobrīd situācija pilsētā būtu bijusi krietni sliktāka. Viņš norāda, ka ūdens plūsmas var būt gana straujas arī pie vižņu sablīvējuma, kuru nesargā nekādas būves. Riski esošajam dambim gan arī tiek raksturoti kā nopietni.
"Ja šo dambi pārrauj, ūdens līmeņa starpība ir milzīga, tad tāda pēkšņa ūdens virzība varētu būt diezgan katastrofāla," saka pētnieks.
Bet kādam tad jābūt labam dambim? Katrā ziņā tam nav jābūt stāvai sienai. Veinbergs atgādina, ka labākie risinājumi jāmeklē "uz visām debespusēm": dambim jābūt gan augstam, gan platam, gan garam. Tā nogāzes būtu veidojamas drīzāk lēzenas, ne stāvas. Tas, protams, nozīmētu, ka šādai vietai, kur parasti nekas nenotiek un nevar audzēt puķes vai rapsi, jāparedz arī vairāk telpas. Taču varbūt kādu iepriecinās ziņa, ka uz šāda dambja var būvēt autoceļu. "Pat ja ūdens filtrējas cauri lēzenai nogāzei, tā nogāze ir stabila," skaidro pētnieks.