No pelniem līdz negaisiem

Kad vasara jau kādu laiku lēni un tiešām ļoti pakāpeniski atvadās, jau piemirsies tās sākums un krietni jāpadomā, ko tā ātrumā varētu nosaukt par šīs vasaras galvenajām iezīmēm, kas raksturotu tās unikālās īpašības. Cik sanācis klausīties pēdējā laikā ļaužu runās, pārsvarā tie ir vārdi «normāla» un «man laukos ļoti sauss». Jā, sausums dažos Latvijas reģionos turpinās faktiski jau kopš pagājušās vasaras sākuma, taču vienlaikus apzīmējums «normāla» arī der, jo kopējā vasaras mēnešu vidējā temperatūra bija tikai grādu augstāka par klimatisko normu un nokrišņu daudzums par 17 procentiem mazāks. Taču atcerieties vasaras sākumu! Jūnijs bija karstākais zināmajā vēsturē, un līdz ar karstumu nāca tik spēcīgi negaisi un vētras, kādas biežāk raksturīgas reģioniem uz dienvidiem no Latvijas.

Bet par negaisiem, vētrām un krusu mazliet vēlāk. Vispirms par tiem stāstiem un pavedieniem tālākām prognozēm, ko deva vasara. Pie mums tā bija ar rādītājiem tuvu normāliem, bet citur pasaulē gan gāja krietni ekstrēmāk. Arī tas droši vien jau sāk lēnām pazust no atmiņas, bet Krievijā šovasar piedzīvoti plašākie mežu ugunsgrēki taigas zonā Sibīrijā un pat krūmāju ugunsgrēki tundrā aiz polārā loka. Tur nav daudz kam degt, bet, ja ugunsgrēks izceļas, nav arī daudz dzēsēju. Un tieši notikumi Sibīrijā un Arktikā ir šīs vasaras svarīgākais notikums, kas atkal pieliek jaunu simbolu klimata pārmaiņu rēbusā.

Pelnu mākoņi uz sniega

Ugunsgrēki Sibīrijas taigā ir ne tikai ikgadēja, bet pat dabiska parādība. Tur vasarās mēdz veidoties tā sauktie sausie negaisi, kad piezemes slānī gaiss ir tik sauss, ka lietus, kas līst no mākoņa, zemi daudz kur nesasniedz, bet zibens izlādes notiek. Līdz ar to zibens rada ugunsgrēkus, ko lietus nesteidzas dzēst bieži līdz pat vēlam rudenim. Šis apstāklis ir ne tikai vienkārši saucams par dabisku, jo tur notiek jau tūkstošiem gadu, bet tas ir arī izdzīvošanas jautājums daudzām augu un dzīvnieku sugām, kuru mājvietu pārlieku nomācis koku un krūmu apaugums. Taču pēdējo gadsimtu laikā, kad Sibīrijā nopietni sākuši saimniekot arī cilvēki, ugunsgrēkus bieži izraisa tieši viņi. Un šogad, kad degšanas apjoms sasniedza jaunu rekordu, daudzu plašo ugunsgrēku izraisīšanā vainota ne tikai neuzmanīga saimnieciskā darbība, bet arī ļaunprātīga dedzināšana. Ar prātu grūti aptveramos degšanas apjomus palielināja gan rekordkarstā vasaras pirmā puse Krievijas austrumos, gan arī šīs valsts iestāžu nevēlēšanās un vēlāk nespēja dzēst uguns nelaimes.