Tas bija šonedēļ – 27. novembra pēcpusdienā. Rīgā visu dienu spīdēja saule, termometrs rādīja +3 grādus, bet savā feisbuka lentē lasu Liepājas paziņas tās dienas galveno sāpi vienā teikumā: "Lietus – tas nav smieklīgi!" Un, lai arī es pusi dienas biju pavadījis, tieši vai netieši skatoties uz kartēm, satelīta un radara attēliem, kas rāda, kā Kurzemē visu dienu ar lielākām vai mazākām pauzītēm līst, šis cilvēcīgais izmisums man lika tam pievērst uzmanību vairāk.
Ar meteoroloģiskajiem datiem vien dažkārt nav gana, lai pilnībā, tā gluži cilvēcīgi saprastu, kas notiek citās Latvijas malās, kur laikapstākļi krietni atšķiras no Rīgā piedzīvotajiem. Līdzīgi bija arī 24. augustā, kad meteoroloģiskie dati rādīja – Latgalē līst daudz. Ļoti daudz. Vairāk, nekā es jebkad iepriekš biju redzējis Latvijā līstam. Latgalieši bija sīksti. Viņi feisbukā nerakstīja, ka "nav smieklīgi", taču es sapratu, ka ir jābrauc. Kad 24. augusta pēcpusdienā ar LTV Ziņu dienesta filmēšanas komandu tuvojāmies Preiļiem, kļuva arvien tumšāk, tur lija. Un lija jau vairāk nekā 30 stundu bez pārtraukuma. Grāvji līdz malām pilni, pirmie pagalmi, kuros esošos ūdeņus par peļķi vien nenosauksi, pirmie izskalotie ceļi un ūdens klāti lauki. Jo tālāk uz austrumiem, jo vairāk ūdens. Lietavas beidzās, bet plūdi vēl veselu nedēļu tikai pieņēmās spēkā.
Septembra sākumā šķita: labi, mums bija draņķīga vasara, tomēr meteoroloģiski ļoti interesants fenomens – lietavu izraisīti plūdi –, tagad būs mierīgāk, sausāk, sāksies rudens salnas, tad pirmais sniegs… nez kāda būs ziema? Nekā. Lietavas ar nelielām pauzēm turpinājās, pārmaiņus skarot visus Latvijas reģionus. Plūdi šogad vairs nav pārsteigums. Turklāt lietus vērojams joprojām, tikai nu to brīžiem nomaina slapjdraņķis. Mums ir tas gods pieredzēt slapjāko gadu šajā gadsimtā, un gads vēl nav galā, tāpēc – kas to zina, iespējams, šis būs slapjākais vēsturē!
Visu rakstu lasiet šīs nedēļas žurnālā SestDiena!
Onslow